PROC Document pertinent de comité
Si vous avez des questions ou commentaires concernant l'accessibilité à cette publication, veuillez communiquer avec nous à accessible@parl.gc.ca.
NĒHIYAWĒWIN KA-ĀPACIHTĀHT PIHCĪ ITASIWĒWINOHK OHCI KIHCI-WIYASOWĪKAMIK MĪNA MĀMAWOHKAMĀKĒWIN
Wihtamakēwin ohci Kisci-Ayāw
Māmawohkamākēw isi Pimipayihtāwin mīna Kihci-Wiyasowīkamikohk Nākatohkēwin
L’hon. Larry Bagnell
Kihci-Nīkānapīw
PĀSKĀWIHOWI-PĪSIM 2018
42nd OKIMĀWINAHK, 1st MĀMISKŌCIKĀTĒWIN
KISCI-AYĀW MĀMAWOHKAMĀKĒW OHCI PIMIPAYIHTĀWIN MĪNA KIHCI-WIYASOWĪKAMIKOHK NĀKATOHKĒWIN
KIHCI-NĪKĀNAPIW
L’hon. Larry Bagnell
KĪHTWAM Ō-NĪKĀNAPIW
Blake Richards
David Christopherson
PIMOHTĒSTAMAKĒWAK
Chris Bittle
Andy Fillmore (Namōya-nawasōnikew pimohtēstamakew, tipēyimowin isi Kisci-ayāw Sīhkihkēmowin 104(5))
David de Burgh Graham
Kevin Lamoureux (Namōya-nawasōnikew pimohtēstamakew, tipēyimowin isi Kisci-ayāw Sīhkihkēmowin 104(5))
John Nater
Scott Reid
Ruby Sahota
Scott Simms
Filomena Tassi
KOTAKAK PIMOHTĒSTAMAKĒWAK OHCI OKIMAWINAHK KA-KĪ-WĪCIHIWĒCIK
Sylvie Boucher
Nathan Cullen
Robert J. Morrissey
L’hon. K. Kellie Leitch
Michael Levitt
Ron Liepert
Cathy McLeod
L’hon. Erin O’Toole
Romeo Saganash
Raj Saini
Kennedy Stewart
Bob Zimmer
MASINAHIKĒWIYINIW OHCI MĀMAWOHKAMĀKĒW
Andrew Lauzon
AYAMIHCIKĒWIKAMIK OHCI OKIMAWINAHK
Okimawinahk Ācimostākēwin mīna Natonikēwin Pamīstakēwin
Andre Barnes, analyste
Michaela Keenan-Pelletier, analyste
KISCI-AYĀW MĀMAWOHKAMĀKĒW OHCI PIMIPAYIHTĀWIN MĪNA KIHCI-WIYASOWĪKAMIK NĀKATOHKĒWIN
ayāw okimāwēyihtākosiwin ta-pakitinikēt ōma
NIKOTWĀSIKOMITANAW-NIKOTWĀSIK WĪHTAMAKĒWIN
Isi tipēyimowin asici ōma itasiwēwin sīpā Kisci-ayāw Sīhkihkēmowin 108(3)a)(iii), Māmawohkamākēw kī-nākatohkātamwāk Nēhiyawēwin āpacihtawin pihcī itasiwēwina ohci Kihci-Wiyasiwīkamik mīna tēpakēyimow ta-wīhtamakēt ōhi:
KISKINOHTAHIWēWIN OHCI KAKĒSKWĒWIN
Ka-kīsihcikatēk ohci māmiskōcikātēwin, māmawohkamākēwak ta-kī osihtāwak kakēskwēwin ēkwanihi kikinikatēwa pihcī ō-wīhtamākēwin kiki ōma itēyihtamowin ohci Kihci-Wiyasowīkamikohk ahpō Kihci-Okimānahk. Kakēskwēwin ispīhtēyihtākwan isi ōma nākatohkātēwin masinahikatēw capasis.
Kakēskwēwin 1
Ēkwanima ka-āpacihta Nēhiyawēwin ta-nisitawēyihtākwahk pihcīt Kihci-Wiyasowēwikamikohk itēyihtakwan isi pamihtāwin ka-itasinahikatēk ōma wīhtamakēwin.
Kakēskwēwin 2
Ēkwanima Bureau de régie interne kanawapahtam mīna tēpakēyimow kēhcināhiwēwin anihi mēstinikēwina ōki pimohtēstamakēwak ka-wāhkōhtahk Nēhiyawēwin āpacihtawin kiki mīna itāpatisiwin ka-itotah okimāwinahk otatoskēwin mīna atoskwēwin ka-patikinikatēk sīpā ōma Pimohtēstamakēwak Règlement administratif ohci..
NēHIYAWēWIN KA-āPACIHTAHT PIHCĪ ITASIWĒWINOHK OHCI KIHCI- WIYASOWĪKAMIK MĪNA MĀMAWOHKAMĀKĒWIN
Wīhtamākēwin
Ispīhk 25 Takwāki-Pīsim 2017, Kisci-Ayāw Māmawohkamākēw ohci Pimipayihtāwin mīna Kihci-Wiyasowīkamikohk Nākatohkēwin (“ Māmawohkamākēwak ”) otihtikīw masinahikan Onīkāni-Pīkiskwēw ohci Kihci-Wiyasowīkamikohk ēwako ōma 20 Opāskāwēhowi-Pīsim 2017 ō-tasiwēwin Nēhiyawēwin ka-āpacihtaht[1] pihci Kihci-Wiyasowīkamikohk. Ōma masinahikan, Onīkāni-Pikiskwēw wīhtam isi Māmawohkamākēwak ēkwānima , kīspin nahiyikohk isi wāpahtam, ta-kī nākatohkātahk pimohtēstamakēwak ō-miyikosiwiniwaw ta-āpacihtācik Nēhiyawēwin isi itasiwēwinohk pihcī Kihci-Wiyasowīkamik.
Ispīhk 2 Iyikopiwi-Pīsim 2017, sēhkē isi ōma pakitinamakēwin sīpā Kisci-Ayāw Sīhkihkēmowin 108(3)(a)(vi), Māmawohkamākēwak mōsāhkinamwak itasiwēwin pihcī ispīhtēyihtākwan isi nākatohkātēwin ōma Nēhiyawēwin ka-āpacihtaht pihcī itasiwēwinohk ōma Kihci-Wiyasowīkamik, mīna Māmawohkamākēwak māci-nākatohkātamwāk ōma pisiskēyihtamowin ispīhk 20 Niski-Pīsim 2018. Kiki nawac ayiwāk kēhcināhowin, kiki ōma itāpatisiwin ohci kakēskwēwin pihcī ōma wīhtamākēwin, Nēhiyawēwin ispīhtēyihtākwan piko kīspin māmiskōcikatew pihcī Kānata.
Māmawohkamākēwak nōhtē nanāskomowēw isi kahkiyaw ēkonik ka-wicihiwēcik ōma nākatohkātēwin.
Ka itahkamikahk
A. Kiskinwahikēwin ohci Kihci-Wiyasowīkamikohk Onīkāni-Pīkiskwēw ō-tasiwēwin ispīhk 20 Opāskāwēhowi-Pīsim 2017 mīna pēyakwan itasiwēwina
Ispīhk 4 Opiniyāwēhowi-Pīsim 2017, M. Robert-Falcon Ouellette, député, pimohtēstamakēw kiki Winnipeg-Centre, kī-itēyihtākosiw ta-pīkiskwēt pihcī Kihci-Wiyasowīkamikohk mēkwāc ispīhk ka-nawasōnikatēk ispayiwin kiki Wīhtamākēwin ohci Pimohtēstamakēwak.[2] M. Ouellette kīsēyihtam ōma ta-pīkiskwatahk nākatohkēwin “kakwātakihiwēwin ka- itōtamākahk isi Nēhiyaw iskwēwak.”[3] Ayiwāk kiki isi ta-sōhkēyihtākwahk ō-pīkiskwēwin, pakosēyimow ta-Nēhiyawēt. Āta M. Ouellette kī-nōkohtāw masinahikana isi Okimāwinahk Itwēstamākēwin Pamīstakēwin 48 tipahikan pāmwayēs ō-pīkiskwēwin, wīhtamiwāw ēkwānima pamīstakēwin namōya ta-kī “pakitinam ēyikohk-ispayiwin kiki itwēstamākēwin”[4] ō-pīkiskwēwin kiki.
Mwēstas ēkwānima kīsikaw, M. Ouellette nīpawiw Wiyasowīkamikohk mīna pīkiskwēw isi Nēhiyawēwin. Maka, pēskis itwēstamākēwin ō-pīkiskwēwin ohci isi Ākayāsīmowin mīna Mistikōsīmowin namōya kī-nōkohtāwak isi ōki natohtamakēwak.
Ispīhk 8 Opāskāwēhowi-Pīsim 2017, M. Ouellette nīpawiw pihcī Kihci-Wiyasowīkamikohk kī-wanitōtamān ō-miyopayinwin ka-kaskihtamsohk ta-wihta ōma, isi wāpahta, ō-miyopayinwin ka-kaskihtamsot kī-pīkonikātēwīyo ōma ohci kotakak pimohtēstamakēwak, mīna Canadiens ka-natohtahkwaw itasiwēwinohk, namōya kī-nisitohtamwak pīkiskwēwin ka-kī pīkiskwātahk ispīhk 4 Opiniyāwēhowi-Pīsim 2018. Ayamihtōtam ēkwānima namatakon pēskis itwēstamākēwin ohci Nēhiyawēwin isi Ākayāsīmowin mīna Mistikōsīmowin “sōhkēpayin kipihtowēwin”[5] isi wiya. Kakwēcimēw Onīkāni-Pikiskwēwa ta-wiyasiwātahk isi ō-miyikowisin ta-āpacihtāt Nēhiyawēwin pihcī itasiwēwinohk ohci Kihci-Wiyasowīkamik. Awasimē kakwēcihkēmow ēkwanima Okimāwinahk ta-pakitinahk wīcihiwēwinahk ka-nitawēyihtākwahk wiya mitoni ta-wīcihikot, pihcī isi Nēhiyawēwin, ō-nakayāskamiwēwin asici kotakak pimohtēstamakēwak mēkwāc itasiwēwinohk.
Ispīhk 20 Opāskāwēhowi-Pīsim 2017, Onīkāni-Pikiskwēw wiyasiwātam ēkwanima nākatohkēwin namōya kistastāw ō-miyopayinwin ka-kaskihtamsohk itahkamikisowin ohci kaskihtamsowin mīna pakitinam acimostakēwin isi pimohtēstamakēwak ohci kayāsēskamik mīna mēkwāc āpacihtāwin pīkiskwēwin pihcī Kihci-Wiyasowīkamikohk.[6] Onīkāni-Pikiskwēw kanawāpahtam ēkwānima ōma kihcēyihtākwan miyikosiwin ohci pimohtēstamakēwak ta-pikiskwēcik pihcī Kihci-Wiyasowīkamikohk namōya kanawāpahcikātēw. Ciyēkwac, ōma pisiskēyihtamowin ka-tōcikēmaka aya ohci ō-miyikowisin kiki pimohtēstamakēwak ta-nisitohtawēh mayaw ka-pīkiskwēt ēka pēyak ōhi ohci nīso nīkānīhtākwan pīkiskwēwina.
Onīkāni-Pikiskwēw kanawāpahtam ēkwānima namōya kīkway kipotisahikēwin ihtakon isi pimohtēstamakēwak ta-pīkiskwēcik pihcī itasiwēwinohk. Maka, ayis ōma Kihci-Wiyasowīkamikohk mēkwāc kī-ayāwak āstamēhk techniques mīna physiques kwayātascikēwin kiki itwēstamākēwin, pimohtēstamakēwak namōya ka-mosci pīkiskwēt Ākayāsīmowin ahpō Mistikōsīmowin piko ta-kīhtwām wīhtahk ō-tayamiwin isi Ākayāsīmowin ahpō Mistikōsīmowin ēkosi isi ōki pēskis otitwēstamākēw ta-kī pakitinamwak itwēstamākēwin ēkwa, mīna, ta-kāhcitinikatēk pīkiskwēwin pihcī ōhi Māmiskōcikātēwina.
Onīkāni-Pikiskwēw pōnihtāw isi nisitawinamowin ēkwānima mēkwāc pamihcikēwin mīna isi pamihtāwin kiki pēskis itwēstamākēwin kiki pīkiskwēwin namōya mosci Ākayāsīmowin mīna Mistikōsīmowin ētikwē “namōya katawa isi wapahcikatēw atiht pimohtēstamakēwak ohci.”[7] Maka, namōya kī-miskam ēkwāna M. Ouellette kipihtinaw isi okimāwinahk otatoskēwin pihcī ōma itahkamikisowin.
Ispīhk 25 Takwāki-pīsim 2017, Onīkāni-Pikiskwēw masinahikēw isi Māmawohkamākēwak māmiskōtam ēkwānima ta-kī nākatohkātahk ō-miyikosiwiniwaw ohci pimohtēstamakēwak ta-āpacihtācik Nēhiyawēwin isi itasiwēwinohk pihcī Kihci-Wiyasowīkamik.
B. Pīkiskwēwin āpacihtāwin pihcī Kānata Kihci-Wiyasowīkamikohk: mēkwāc itasiwēwinahk
i. Pēskis itwēstamākēwin ohci Ākayāsīmowin mīna Mistikōsīmowin pihcī Kihci-Wiyasowīkamikohk: constitutionnelles kanawēyihcikātēwin
Ō-miyikosiwiniwaw pimohtēstamakēwak ohci Okimāwinahk ta-pikiskwēcik pihcī Kihci-Wiyasowīkamikohk isi Ākayāsīmowin ahpō Mistikōsīmowin kēhcināhiwēwak ita pāh-pahki 133 ohci constitutionnelle Oyasiwēwin, 1867, ēkota wīhcikātēw nīswayak isi Ākayāsīmowin mīna Mistikōsīmowin ta-kī āpatan pihcī Okimāwinahk ohci Kānata, ēkwa mīna ācimowasinahikan ahpō ō-masinahikanihk. Pēyakwan pīkiskwēwin kanawēyihcikātēwin kikinikātēwa pihcī canadienne Nahēyihtowin ohci Miyikosiwin ēkwa mīna Tipēyimisowin (Nahēyihtowin), ita pāh-pahki 16 isko 19 kēhcināhiwēwin pāh-pēyakwan sōhkēyihtākwan nīswayak isi pīkiskwēwin pihcī Okimāwinahk. Ōhi pāh-pahki mīna itasiwēwin ēkwānihi kahkiyaw wiyasiwēwina, masinahikana, mīna ācimowasinahikan ohci Okimāwinahk ta-kī nōkohtahk nīswayak isi pīkiskwēwin.[8]
Miyikosiwin ta-āpacihtahk piko-tānima Ākayāsīmowin ahpō Mistikōsīmowin pihcī Okimāwinahk kī-nistam itēyihtākwan isi miyikosiwin ta-āpacihtāhk piko-tānihi ēkoni pīkiskwēwina, maka ēkā kīkway pāh-pēyakwan itasinahikēwin miyikosiwin ta-nisitohcikātēk sāpō itwēstamākēwin ahpō otitwēstamākēwin. Pēskis itwēstamākēwin kī-nakiskātōmakan pihcī Kihci-Wiyasowīkamikohk ispīhk Āpihtā-Piponi-Pīsim 1959, pakitinikatēw pimohtēstamakēwak isi ta-pikiskwēt mīna sēmāk nisitohtātowak pihcī piko-tānihi Mistikōsīmowin ahpō Ākayāsīmowin.[9]
Ōma isīhcikēwin mwēstas kī-kanawēyihcikātēw sīpā wiyasiwēwin. Ōma Nīkānīhtākwan Pīkiskwēwin Oyasiwēwin (OLA) kēhcināhowēw ēkwānima Ākayāsīmowin mīna Mistikōsīmowin ēkwanihi nīkānīhtākwan pīkiskwēwina ohci Okimāwinahk, ēkwa mīna ēkwānima miyikosiwin ta-āpacihtāhk piko-tānihi ēkoni pīkiskwēwina ahpō kotaka okimāwinahk itasiwēwinohk kanawēyihcikātēwa. Pahki I ohci OLA mīna kēhcināhiwēw ēkwanima miyikosiwin isi pēskis itwēstamākēwin pihcī māmiskōcikātēwin mīna kotaka okimāwinahk itasiwēwinohk.[10]
ii. Pēskis itwēstamākēwin ohci Nēhiyawēwin pihcī Kānata Kihci-Wiyasowīkamikohk: constitutionnelles iteyihtamowina
Māmawohkamākēwak pēhtamwak ācimostākēwin ayamihtōtamowin ēkwānima tānimatahto pāh-pahki ohci ōma Nahēyihtowin, asici Nēhiyawi-miyikosiwin ēkwa mīna miyikosiwin ohci tipēyimisowin isi māmiskōcikēwin, miyo-wīcēhtam ōma Nēhiyawēwin ka-āpacihtaht itwēstamākēwin pihcī Kihci-Wiyasowīkamikohk.
Pāh-pahki 35 ohci Nahēyihtowin nisitawinam ka-ihtakohk Nēhiyaw mīna askīhkān-iyiniw miyikosiwin ohci Nēhiyaw iyiniwak ohci Kānata.
Pāh-pahki 2(b) ohci Nahēyihtowin manācihtaw tipēyimisowin isi māmiskōcikēwin: tipēyimisowin ohci itēyihtamowin, tāpwēhtamowin, itasiwēwin mīna isi pīkiskwēwin. Māmawohkamākēwak pēhtamwak ēkwānima miyikosiwin ohci tipēyimisowin isi māmiskōcikēwin kikinikātēw ōma kaskihtawin ta-āpacihtāhk pīkiskwēwin isi pēyak ō-nawasonikēwin:
Ōma " tipēyimisowin isi māmiskōcikēwin " kēhcināhiwēwin ohci s. 2 (b) ohci ōma canadienne Nahēyihtowin mīna s. 3 ohci ōma québécoise Nahēyihtowin kikinikatēw tipēyimisowin ayisiyiniw ta-pīskiskwēt piko isi pīkiskwēwin ka-nawasōnahk. Pīkiskwēwin sōskwāc kikiskam āniskōmohcikan ōma isīhcikātēwin mīna astacikowin isi māmiskōcikātēw namōya ta-kī māmiskōcikātēw sāpo tipēyimisowin isi māmiskōcikēwin kīspin kiponāw awiyak ō-pīkiskwēwin nawasōnikēwin. Pīkiskwēwin namōya mosci isi māmiskōcikātēwin ahpō pihkohtāwin ka-isi pīkiskwācikatēk; itasināstēham astacikowin mīna ka-itwēmakahk isi māmiskōcikātēwin. Ēkwanima māmiskōcikātēw kīko isi ayisiyiniwak kī-māmiskōtam isihcikewin nisitawēyihtākosiwin. Ēkwanima isi āpacihtawin māmiskōcikātēw kikō isi awiyak ta-māmiskōtahk ō-tipiyawē nisitawēyihtākosiwin mīna mōsihcikēwin ohci ō-nisitawēyihtākosiwin. Ōma nisitawēyihtākosiwin ēkwanima " tipēyimisowin isi māmiskōcikēwin " kikinikatēw tipēyimisowin ayisiyiniw ta-pīskiskwēt piko isi pīkiskwēwin ka-nawasōnahk namōya wīsakaham ahpō asāwāc āyiman isi māmiskōcikātēwin ahpō mēmohci kēhcināhiwēwina ohci pīkiskwēwin miyikosiwin pihcī art. 133 ohci constitutionnelle Oyasiwēwin , 1867 mīna art. 16 à 23 ohci canadienne Nahēyihtowin.[11]
Māmawohkamākēwak pēhtamwak ēkwānima Nēhiyaw miyikosiwin, mīna ohci āniskoscikēwin Nēhiyawēwin miyikosiwin, namōya kī-āstawēhikatēw mīna kī-nōkwan ōma Nahēyihtowinihk.[12] Pāh-pahki 22 ohci Nahēyihtowin itwēmakan:[13]
Nama kīkway pihcī pāh-pahki 16 isko 20 [kīko kiskinohtataw mīna kanawēyihtam ōhi ka-nīkānīhtākwahkih pīkiskwēwina ohci Kānata] kisipāyihtaw ahpo otinikātēw ohci tahto wiyasiwēwin ahpō iyinihkēwin miyikosiwin ahpō kaskihtamāsowin ka-kāhcitinikatēk ahpō miywēyihcikātēw piko-tānihi pāmwayēs ahpō mwēstas ka-pē nakiskātahk ōma Nahēyihtowin asici manācihēwēwin isi tahto pīkiskwēwina ēkwanihi namōya Ākayāsīmowin ahpō Mistikōsīmowin.
Pāh-pahki 25 ohci Nahēyihtowin itwēmakan ēkwanima Iyiniw miyikosiwin mīna tipēyimisowin namōya āyimipayin ohci ōma Nahēyihtowin:[14]
Ōma kēhcināhiwēwin pihcī Nahēyihtowin ohci atiht miyikosiwin mīna tipēyimisowin namōya ta-kī nisitohtākwan kiki isi kisipāyihtaw ahpo otinikātēw ohci tahto iyiniw, askīhkān-iyiniw ahpō kotaka miyikosiwin ahpō tipēyimisowin ēkwānima ka-ispīhtēyihtākwa isi iyininwak ohci Kānata asici
a) Tahto miyikosiwin ahpō tipēyimisowin ēkwānima ka-kī nisitawēyihtākwahk ohci proclamation royale ohci Pimihāwi-Pīsim 7, 1763; mīna
b) Tahto miyikosiwin ahpō tipēyimisowin ēkwanihi ihtakonwa isi ka-kahcitinikatēk askiy tipēyihcikēwin nahēyihtowin ahpō isi ta-kī kāhcitinikatēw.
Māmawohkamākēwak pēhtamwak ēkwānima nīkānīhtākwan pīkiskwēwin sōhkēyihtākwan ohci Mistikōsīmowin mīna Ākayāsīmowin namōya ta-kipihtinikatēk āpacihtāwin ohci Nēhiyawēwin pihcī Kihci-Wiyasowīkamikohk.[15] Ispīhk māmawi ka-ayamicikatēk, ōhi Nahēyihtowin wiyasiwēwina itēyihtam ēkwanihi āta Nēhiyawēwin namōya nīkānīhtākwan pīkiskwēwin sōhkēyihtākosiwin ohci Ākayāsīmowin mīna Mistikōsīmowin, ohcitaw ayāwak kistēyihtākwan sōhkēyihtākosiwin.[16] Māmawohkamākēwak tēpakēyimowak ēkwānima ka-pakitinamakēk ōma twēstamākēwin ohci Nēhiyawēwin pihcī Kihci-Wiyasowīkamikohk ētikwē ta-ki wapahcikatēw isi wiyawaw mēmohci ō-sōhkēyihtākosiwin, yāyaw onīkāni-pīkiskwēw otasiwewin ēkwanima ka-tipēyimisowin isi āpacihtāwin ohci nisto pīkiskwēwina āsōnē.[17]
Māmawohkamākēwak mīna pēhtamwak ēkwanihi ōhi mācihtāwina mīna wīcihiwēw kiki nisitawēyihtākosiwin ohci Nēhiyawēwin mīna wiyawaw ka-isi āpacihtācik pihcī Kihci-Wiyasowīkamikohk. Masinahikēwinis 13(2) ohci Nations Unies Wīhtamākēwin isi ōma Miyikosiwin ohci Nēhiyawak (DNUDPA) itāstēw ēkwanima “États ta-otinamwak sōhkan towihkān ta-kēhcināhot ēkwānima … nēhiyawak nisitohtamwak mīna nisitawēyihtākosiw pihcī kihci-wiyasiwēwinohk, wiyasiwēwin mīna opaminihikēw itasiwēwinohk, ita ka-nitawēyihtākwahk sāpō ōma wiyasiwēwin ohci itwēstamākēwin ahpō kotaka nahiyikohk isi.”[18] Ispīhk Iyikopiwi-Pīsim 2010, Kānata māmiskōtam pīkiskwēwin ohci paminikēwin kakihcimēw DNUDPA[19] mīna ispīhk Opiniyāwēhowi-Pīsim 2016, awa ministre ohci Nēhiyaw mīna Kīwētinohk Nākatohkēwin wīhtamakēw “Kānata ēkwa mitoni kihci-wīcihiwēw, asici ēkā kīkway nakacihtāwin, ohci ōma wīhtamākēwin.”[20]
Papāsi-wāskāwēwin 13 ohci ōma Tāpwēmakan ēkwa mīna Nahēyihtowin Commission Kīsihcikatew Wīhtamākēwin natotam ōma nisitawinamowin ēkwanima Nēhiyaw miyikosiwin kikinikatēw Nēhiyawēwin pikiskwēwin miyikosiwin.[21] Ispīhk Manitowi-Kīsikani-Pīsim 2015, Kihci-Okimānāhk ohci Kānata otinamwak ōma wihtamakēwin mīna wihtam ēkwanima ōma Kihci-Okimānāhk iyawis ta-āpacihtaw ōhi Papāsi-Wāskāwēwina miskikatēwa ita ōma wihtamakēwin.[22] Ispīhk Opiniyāwēhowi-Pīsim 2018, Kihci-Wiyasowīkamikohk ayamihtāw nistwāw ayamihcikēwin mīna sāpohtaw Oyasiwēwin C-262, Nations Unies Wīhtamākēwin isi Miyikosiwin ohci Nēhiyaw-iyiniw Oyasiwēwin. Ōma nahēyihtowin nitawēyihcikatēw Kihci-Okimānāhk ohci Kānata ta-otinah kahkiyaw towihkāna ka-nitawēyihtākwahk ta-kihcinahowēt ōhi wiyasiwēwina ohci Kānata nahipayin asici DNUDPA.
C. Pimipayihtāwin mīna paminikēwin kiki ta-āpacihtāhk kotaka pīkiskwēwina namōya ēkoni piko mosci Ākayāsīmowin mīna Mistikōsīmowin pihcī Kihci-Wiyasowīkamikohk
Astēwahk ātiht māmiskōcikēwina pihcī Kisci-Ayāw Sīhkihkēmowin ohci Kihci-Wiyasowīkamikohk isi ka-nīkānīhtākwa pīkiskwēwin mīna kotaka pīkiskwēwina, māmiskōcikatēw wiyawaw isi āpacihtāwin ōma itasiwēwinohk ohci Kihci-Wiyasowīkamik mīna ō-māmawohkamākēwak. Ēkoni ōhi:
- awa député Onīkāni-Pīkiskwēw mīna Kihci-Nikanapiw ohci Māmawohkamākēwak ohci Kahkiyaw piko ta-tipēyihta iyawis mīna atoskēmakan nakacihtāwin ohci nīkānīhtākwan pīkiskwēwin ēkwanihi namōya ohci Onīkāni-Pikiskwēw (Kisci-Ayāw Sīhkihkēmowin 7(2));
- masinahikana ka-pimohtatācik ahpō asastēwa pihcī Kihci-Wiyasowīkamikohk piko nīswayak isi nīkānīhtākwan pīkiskwēwina (Kisci-Ayāw Sīhkihkēmowin 32(4)); mīna
- itēyihtamowina ka-kīhtwām piko ta-ayamihcikatēkihk isi Ākayāsīmowin mīna Mistikōsīmowin (Kisci-Ayāw Sīhkihkēmowin 65).
Mīna, sīpa ōma kaskihowin paminikēwin kiki masinahikan kakwēcihkēmowina, miyotinikatēw kiki kakwēcihkēmowina ta-masinahikatēk isi pīkiskwēwin namōya ēkoni piko mosci Ākayāsīmowin ahpō Mistikōsīmowin kīspin ōma masinahikēwin ohci kakwēcihkēmowin mīna pakitinikatēw pēyak ohci ōhi nīso nīkānīhtākwan pīkiskwēwina.[23]
Maka, Kisci-Ayāw Sīhkihkēmowin kipitōnēw ōma isi āpacihtāwin ohci pīkiskwēwina ēkoni piko mosci Ākayāsīmowin mīna Mistikōsīmowin pihcī māmiskōcikātēwin mīna itasiwēwinohk ohci Kihci-Wiyasowīkamik. Kayāhtē aspin, ōma paminikēwin ka-osihcikatēk ēkwanima ōma pimohtēstamakēwak ta-kī aciyaw wīhtamākēw isi ō-pīkiskwēwin ēkwanima namōya Ākayāsīmowin ahpō Mistikōsīmowin, ayis ōma ta-kī osihtaw ayimihiwēwin isi pamihtāwin mēkwāc māmiskōcikātēwina mīna āciwinikēwin ayācihtaw ōma nahitōtamowin ohci ka-masinahikatēk masinahikana ohci Kihci-Wiyasowīkamikohk.[24]
Ispīhk 15 Āpihtā-Piponi-Pīsim 1959, pēskis itwēstamākēwin tastaw Ākayāsīmowin mīna Mistikōsīmowin kī-nakiskatomakan pihcī Kihci-Wiyasowīkamikohk, mwēstas ispīhk Kihci-Wiyasowīkamikohk ō-pakitēyihtamowin ohci ōma nīkānastamākēwin ispīhk 1958. Pītos itastawin, ohci 1867 isko 1959, iskoyikohk aspin nānitaw 92 askiy, unilingues pimohtēstamakēwak namōya kī-nisitohtamwak ayamiwina mīna nakinikēwin ohci pimohtēstamakēwak mēkwāc itasiwēwinohk pihcī Kihci-Wiyasowīkamik mīna ō-māmawohkamākēwak ita nīkānīhtākwan pīkiskwēwin namōya ō-pīkiskwēwin awa unilingue pimohtēstamakēw. Pimohtēstamakēwak ohci Māmawohkamākēwak ēkwanihi itēyihtamowina kahkiyaw ō-pimohtēstamakēwak kaskihtawak ta-pimohtātacik wiyawaw okimāwinahk otatoskēwin ēkwanihi āciwinikatēw ayācihtawin atoskēwin kīspin namōya sēmak nisitohtam pikiskwēwin ka-pīkiskwēt pimohtēstamakēw isi pikiskwēwin ka-nisitowinikatēk ohci Kihci-Wiyasowīkamikohk ēkoni piko mosci Mistikōsīmowin mīna Ākayāsīmowin.
Ispīhk Opāskāwēhowi-Pīsim 2017 itasiwēwin, Onīkāni-Pikiskwēw ohci Kihci-Wiyasowīkamikohk kanawāpahtam ēkwanima ōma miyikosiwin ohci pimohtēstamakēwak ta-nisitohcikasot sēmāk itastēw ita tastawāyak kakwēcihkēmowin ohci miyopayinwin ka-kaskihtamsohk ohcipayin aya pimohtēstamakēw ochi Winnipeg-Centre.[25]
Ēkwa mīna ispīhk ohci Opāskāwēhowi-Pīsim 2017 itasiwēwin ohci Onīkāni-Pikiskwēwak, kī-itahkamikan nistwāw āsay ispī Onīkāni-Pikiskwēw kotaka kī-kitahamkēw pihcī māmiskōcikātēwin ta-wīhta nisitohtahiwewin ka-āpacihtāt kotak pīkiskwēwin ohci pihcī Kihci-Wiyasowīkamikohk. Ēkwanihi ōhi:
8 Manitowi-Kīsikani-Pīsim 1964: Mwēstas ispīhk āyimihiwēwin ka-kī itahkamikahk ohci pimohtēstamakēw ka-kī isi pikiskwēt grec mīna latin, Onīkāni-Pikiskwēw nīpawiw isi kēsiskaw māmitonēyihcikēwin ta-kitahamīwat pimohtēstamakēwak ēkwānima “nawac piko tāpwēmakan āyimihiwēwin ta-kī tōcikēmakan mēkwāc ōhi māmiskōcikātēwina ōma ohci Kihci-Wiyasowīkamikohk ” kīspin pimohtēstamakēwak pīkiskwēwak pītos ēkoni piko mosci nīkānīhtākwan pīkiskwēwin.[26]
12 mīna 13 Opāskāwēhowi-Pīsim 1995: Awa député Onīkāni-Pīkiskwēw kī kakwēcimāw ta-nisitohtamāhowēt ōma pītos pīkiskwēwin āpacihtāwin ēkoni piko mosci Ākayāsīmowin mīna Mistikōsīmowin pihcī Kihci-Wiyasowīkamikohk. Wihtamōwēw pimohtēstamakēwak nama kīkway pihcī ita Kisci-Ayāw Sīhkihkēmowin kipihtinik pimohtēstamakēwak ta-āpacihtat pīkiskwēwin pihcī Kihci-Wiyasowīkamikohk ēko namōya pēyak ōhi Kānata nīkānīhtākwan pīkiskwēwin.[27] Kihtwām kīsikaw, Onīkāni-Pikiskwēw kakwēcimēw pimohtēstamakēwa ēkwana ka-kī pikiskwēt isi Kihci-Wiyasowīkamikohk pihcī nisto pīkiskwēwina ta-kī nākatohkātahk ta-pikiskwatahk kakwēcihkēmowina mīna nisitohtamahowēwina isi Ākayāsīmowin ahpō Mistikōsīmowin.[28]
Tāpiskōc kīspin pimohtēstamakēwak pikiskwēwak pihcī itasiwēwinihk ohci Kihci-Wiyasowīkamikohk mīna ō-māmawohkamākēwak isi pīkiskwēwin ēkwanim namōya Ākayāsīmowin ahpō Mistikōsīmowin, ōma nīkānīhtākwan masinahikan[29] ta-kanawāpahtam ēkwanima pimohtēstamakēw ka-pikiskwēt nistwaw pīkiskwēw mīna wihtam ēko pīkiskwēwin ka-āpacihta. Kīspin pimohtēstamakēwak pakitinamwak masinahikēwin, otitwēstamākēwin masinahikan ohci wiya ō-pīkiskwēwina isi Okimāwinahk Direction des publications, ōma otitwēstamākēwin Ākayāsīmowin mīna Mistikōsīmowin isi masinahikēwin ta-nōkwan pihcī nīkānīhtākwan masinahikan. Tāpiskōc, ōma pīkiskwēwin isi Nēhiyawēwin ka-pīkiskwacikatēk ohci pimohtēstamakēw Winnipeg-Centre ohci ispīhk 4 Opiniyāwēhowi-Pīsim 2017 masinahikatēw omisi isi pāmwayēs otitwēstamākēwin masinahikēwin:
[Pimohtēstamakēw ka-pikiskwēt Nēhiyawēwin mīna pakitinam ōma otitwēstamākēwin:]
Kīspin pimohtēstamakēwak pīkiskwēw pītos isi ēkwanima namōya Ākayāsīmowin ahpō Mistikōsīmowin mīna namōya pakitinamwak ē-masinahikatēk, otitwēstamākēwin masinahikēwin ohci wiya ō-pīkiskwēwin, ōma pīkiskwēwin ka-pīkiskwāta pimohtēstamakēw namōya ta-nōkwan pihcī ōma nīkānīhtākwan masinahikan mīna ōma wīhtamākēwin kikinikatēw ciyēkwac ohci pīkiskwēwin:
[Pimohtēstamakēw pikiskwēw isi Nēhiyawēwin.]
D. Nēhiyawēwin āpacihtāwin isi kihci-wiyasiwēwinihk pihcī kotaka assemblées législatives
i. Okimānāhk ohci Kānata
Ispīhk Ayīki-Pīsim 2008, Nīpawīstam Okimānāhk Māmawohkamākēwak isi Itasiwēwinohk, Pimipayihtāwin mīna ōma Miyikosiwin ohci Okimāwinahk nākatohkātamwāk ōma āpacihtāwin ohci Ayaskīmow mīna māskōc ētikwē kotaka Nēhiyawēwina pihcī Okimānāhk. Ita ō- wīhtamākēwin, mōsāhkinamwak isi division ispīhk 14 Opiniyāwēhowi-Pīsim 2008, Māmawohkamākēwak kakēskimāwiw ēkwanima āpacihtāwin ohci Nēhiyawēwin ta-kī pakitinakatēk ita Okimānāhk Mâmawapōwīkamik mīna ēkwanima itwēstamākēwin pamīstakēwin ta-kī kwayātastēk ispīhk nahiyikohk wihtamakēwin.[30] Māmawohkamākēwak kakēskimāwiw takwastēw nakiskamakēwin itēhkē ayiwāk ayāwin ohci Nēhiyawēwin pihcī ōma Okimānāhk mâmawapōwīkamik mīna pihcī māmawohkamākēwin:
- Nistam, Māmawohkamākēwak kakēskimāwiw ōma mācihtāwin – ispīhk nahipayiwin–ohci ta-kocihtahk mātahkamikisiwin ohci Ayaskīmow pihcī Okimānāhk mâmawapōwīkamik.
- Kihtwam, Māmawohkamākēwak kakēskimāwiw ēwako ōma paminikēwin ta-kī nasihkāc akwascikēcik isi Nīpawīstam Okimānāhk Māmawohkamākēwak ohci Nistam-Iyiniwak mīna ohci Okimānāhk Nīpawīstam Māmawohkamākēwak ohci Opakitahwāwin mīna Kihcikamiy.
- Nistwāw, mwēstās ispīhk kēyiwēhk kocihtawin asici Ayaskīmow, Māmawohkamākēwak piyasēyimow wīhtamākēwin isi pamihtāwin pakitinam kakēskimāwiwin kiki mēcimwāci mēskwayihtamowin isi wicihiwēwin ohci kotaka Nēhiyawēwina pihcī Okimānāhk Mâmawapō-Wīkamik.
Māmawohkamākēwak kanawāpahtam ka-ihtakohk atoskēmakan ohci āpatan nakinamākēwin isi nīsōhkamākēwin ēkwanima Nēhiyawēwin ta-pikiskwacikatēk mīna nisitohcikatēw pihcī Okimānāhk mâmawapōwīkamik. Wāwis, ōma ka-āpacihtācik ohci ō-kakēskimāwiwin ahpo itikwē ta-kī nakinam ohci ka-kwētamāhk nakacihtāwak otitwēstamākēwak, mīna āyimihiwēwin ta-kī ispayin ispīhk ta-natonihk pēskis otitwēstamākēwin isi Nēhiyawēwin ēkwanima kistēyihtākwan kwētamawin misiwēskamik ohci ōki mēkwāc pikiswēwak.[31]
Aspin ōma ka-mōsāhkinahwaw wīhtamākēwin ispīhk Opiniyāwēhowi-Pīsim 2008, mihcēcis wīhtamākēwina kī-osihcikatēwa ohci okimānak isi Ayaskīmow.[32] Ata ōhi kakēskwēwina namōya iyawis kī-āpacihtawak, ōma Okimānāhk pakitēyihtam ta-āpacihtāhk Ayaskīmow mēkwāc itasiwēwinohk mīna ēkwanima pīkiskwēwin kī-āpatan mihcēcis.[33]
Sīpā ōma mēkwāc paminikēwin, okimānak ka-nōhtē pikiskwēcik isi Ayaskīmow piko ta-mēkit kēyiwēhk wihtamakēwin [34] kiki isi ōma Mâmawapōwīkamik Paminikēwin mīna Pimipayihtāwin Atoskēwīkamik ta-kwayātastāt kiki pēskis itwēstamākēwin nīswayak isi nīkānīhtākwan pīkiskwēwina. Itwēstamākēwin kwayātascikatēw ohci Okimāwinahk Itwēstamākēwin Pamīstakēwin. Kīspin itēyihtakwan, tāpasinahikan ohci pikiskwēwin pakitinikatēw isi Ākayāsīmowin mīna Mistikōsīmowin ta-wīcihitat itwēstamākēwin. Pihcī ōma paminikēwin, pēskis itwēstamākēwin pakitinikatēw ohci Ayaskīmow isi Ākayāsīmowin, asici Ākayāsīmowin āpacihtwak ta-wīhtah pīkiskwēwin[35] kiki ōma Mistikōsīmowin pēskis itwēstamākēwin.
ii. Okimānāhk Wiyasiwēwin Māmawapiwin ohci Territoires du Nord-Ouest
Nēhiyawēwin ayāwak pāh-pēyakwan sōhkēyihtākosiwin tāpiskōc Ākayāsīmowin mīna Mistikōsīmowin isi nīkānīhtākwan pīkiskwēwin ohci Territoires du Nord-Ouest.[36] Ōma Territoires du Nord-Ouest Nīkānīhtākwan Pīkiskwēwin Oyasiwēwin [37] kī-mīnohtāwak ispīhk 1990 nisitowinikatēw kēka-mitatāht ēyikohk nīkānīhtākwan Nēhiyawēwin, asici mīna Mistikōsīmowin mīna Ākayāsīmowin, isi ōma nīkānīhtākwan pīkiskwēwin pihcī i māmawohkamātowin ohci Okimānāhk Wiyasiwēwinohk mīna ōma Kihci-Okimānāhk ohci territoire.[38] Ōma loi nisitowinam ēkwanima mihcēcis pīkiskwēwina āyamiwak mīna āpacihtāwak ōki ayisiyiniwak ohci T.N.-O. mīna āhkamēyihtamwak ta-manācihtācik, osīhtcikātēwin mīna kwēskastāwin Nēhiyawēwin ohci.
Ōhi kēka-mitatāht Nēhiyawēwin nisitowinikatēwahk ohci loi tipēyihtākwan isi nisto pītos pīkiskwēwina: Ōcīpwayānimowin, Ayaskīmow mīna Algonquian/Nēhiyawēwin. Ōhi nīyanan Ōcīpwayānimowina ēkwanihi Chipewyan, Gwich’in, l’esclave du Nord et du Sud mīna Tłı̨chǫ Yatıı̀. Ōhi nisto Ayaskīmowina ēkwanihi Inuinnaqtun, Ayaskīmowin mīna Inuvialuktun. Ōma Algonquian pīkiskwēwin ēkwanima Nēhiyawēwin.
Sīpā ōma loi, ayisiyiniw ayāw miyikosiwin ta-āpacihtāt piko nīkānīhtākwan pīkiskwēwin pihcī māmiskōcikātēwin mīna kotaka itasiwēwinohk ohci Kihci-Wiyasiwēwin Māmawapiwin; ōhi Oyasiwēwinahk, masinahikana mīna ācimowasinahikan ohci Māmawapiwin piko ta-tāpasinahikatēkihk isi Ākayāsīmowin mīna Mistikōsīmowin; mīna ōma Askiy commissaire en conseil exécutif Okimâhkân ta-kī natotam piko ēkwanima Oyasiwēwin ta-otitwēstamākēwasinahikātēk isi pēyak ahpō ayiwak nīkānīhtākwan pīkiskwēwin asici ōhi Ākayāsīmowin mīna Mistikōsīmowin. Ēkwa mīna ohci, ōma ācimowin ka-nōkohtācik ohci Māmawapiwin itasiwēwinohk pakitinikatēw isi pītos pīkiskwēwina ay-āskawi mīna attempts osihcikatēw ohci Māmawapiwin ta-pihkohtāt pāh-pēyakwan mīnopayiwin ohci sōhkēyihtākosiwn mīna pāh-pēyakwan miyikosiwin mīna kaskihtamāsowin kiki kahkiyaw nīkānīhtākwan pīkiskwēwina. Ōhi pīkiskwēmohtāwina misiwēskamik māmiskōcikātēwin ohci Okimānāhk Wiyasiwēwin ta-kī kwayātastēwahk ispīhk kēyiwēhk wihtamakēwin.
Ōma T.N.-O. Kihci-Wiyasiwēwinihk Mâmawapōwīkamik astēwa nisto mēcimwāci itwēstamākēwin mistikowas mīna kaskihowin ta-pakitinahk itwēstamākēwin isi nisto nīkānīhtākwan pīkiskwēwina kēhciwāk. Ōhi pīkiskwēwina mēskotastēwa tahto ispayiwin, asici Tłı̨chǫ Yatıı̀ pakitinikatēw mēcimwāci isi, ayis awa mēkwāc Onīkāni-pīkiskwēw ēkwanima ō-pīkiskwēwin. Mamawi, nisto mēkwāc ihtakowak pimohtēstamakēwak ohci Kihci-Wiyasiwēwinihk ēkwaniki tāh-tēpi Nēhiyawēwak mēkwāc itasiwēwinohk.[39]
Asici manacihiwēwin isi pamihtāwin, nistam macihtawin ohci taho Kihci-Wiyasiwēwinihk, Atoskēwēkamik ohci Masinahikēwiyiniw kakwēcimēw tahto pimohtēstamakēwa ta-kakwē kēhcināhot mahti wiya ō-pamīstakēwin pihkohtāwin nitawēyihcikēwin ohci pīkiskwēwina. Ka-nīkānīhtākwahk pīkiskwēwin ta-itasiwacikatēw isi pēyak ōhi ohci nisto kiskinwahikēwin:[40]
- Ayiwākihtākwan: Pimohtēstamakēw māmiskōtam ēkwānima wiya āstamēhk ahpō namōya kaskihtaw Ākayāsīmowin mīna / ahpō apisis kaskihtaw Ākayāsīmowin māka iyāyaw nōhtē āpacihtāw kotak nīkānīhtākwan pīkiskwēwin kīspin itēyihtakwan. Kiki ayiwākihtākwan pīkiskwēwina, pēskis itwēstamākēwin pamīstakēwina kiki ōki pimohtēstamakēwak kwayātastēwa mēkwāc kahkiyaw apiwina ohci Kihci-Wiyasiwēwinihk mīna kahkiyaw māmawohkamākēwak māmawapiwina ēkota ēkwānima pimohtēstamakēw kī-itēyihtākosiw ta-itohtēt.
- Aciyaw: Pimohtēstamakēw māmiskōtam ēkwānima kaskihtaw ta-pikiskwēt isi Ākayāsīmowin maka nōhtē āpacihtāw kotak nīkānīhtākwan pīkiskwēwin ay-askāwi mēkwāc Māmawapiwin itasiwēwinohk. Kiki provisional pīkiskwēwin, kahkiyaw isi āhkamēyimowin ta-kakwē kaskihowak ta-pakitinikatēk itwēstamākēwin pamīstakēwina ispīhk kēyiwēhk wihtamakēwin kī mēkiw (kanake nēwo tipahikan isi ta-pē wihtamin) isi Atoskēwēkamik ohci Masinahikēwiyiniw ēkwānima itēyihtākan pīkiskwēwin pamīstakēwina kī-natocikatēwa ohci pimohtēstamakēw.
- Namōya-ayiwākihtākwan: Ka-nīkānīhtākwa pīkiskwēwin nawasōnikātēw isi namōya-ayiwākihtākwan ita namōya kīkway pimohtēstamakēw māmiskōtam ō-kaskihtawin ta-āpacihtāt pihcī pīkiskwēwin mēkwāc Māmawapiwin itasiwēwinohk. Tāpiskōc itēyihtākan, itwēstamākēw pīkiskwēwin namōya ta-kwayātastēw ohcitaw ēkosi isi paminikēwin.
Ka-āpacihtāhk ohci nīkānīhtākwan pīkiskwēwin aya wihcikatēw nīswaw pihcī Itasiwēwinohk ohci Kihci-Wiyasiwēwin Māmawapiwin. Sīpā Itasiwēwin 38, ka-atoskēkātēk asici Wīhtamākēwina ohci pimohtēstamakēwak, pimohtēstamakēw ohci Okimānāhk Wiyasiwēwin (MLA) ka-nōhtē pīkiskwēt ayiwak pēyak nīkānīhtākwan pīkiskwēwin piko ta-pakitinahk isi Onīkāni-Pikiskwēw kēyiwēhk masinahikan kanakē pēyak tipahikan mwayī wiya ō-pīkiskwēwin. Député ka-ayamit nīso pīkiskwēwina pakitinaw ayiwākēs 30 cipahikansis kiki wiya ō-pīkiskwēwin mīna piko ta-pikiskwēt kanakē 30 cipahikansi isi kotak pīkiskwēwin. Itwēstamākēwak pihcī Territoires du Nord-Ouest Kihci-Wiyasiwēwinihk namōya āpacihtāwak kāh-kīhtwam pīkiskwēwina.
Iskwēyānihk, masnahikana ta-kī pakitinikatēwa mīna asastēwa pihcī Mâmawapōwīkamik mīna nōkohtāwak pihcī māmawohkamākēwak asici ēkā kīkway otitwēstamākēwin masinahikēwin isi kahkiyaw pīkiskwēwina ka-āpacihtcikatēk pihcī Kihci-Wiyasiwēwinihk.
iii. Nunavut Kihci-Wiyasiwēwin Māmawapiwin
Pāh-pahki 3 ohi Nunavut Nīkānīhtākwan Pīkiskwēwin Oyasiwēwin [41] (LLON) nawasōnam “Ayaskīmow Pīkiskwēwin, Ākayāsīmowin mīna Mistikōsīmowin ” isi ōma nīkānīhtākwan pīkiskwēwin ohci Nunavut. Nunavut Ayaskīmow Pīkiskwēwin Kanawēyihcikātēwin Oyasiwēwin [42] kiskinohtataw ōma Ayaskīmow pīkiskwēwin isi Inuinnaqtun mīna Ayaskīmow. Ōma LLON manācihtaw āpacihtāwin ohci Nunavut nīkānīhtākwan pīkiskwēwin pihcī māmiskōcikātēwin mīna kotaka itasiwēwinohk ohci Ō-Kihci-Wiyasiwēwin Māmawapiwin. Sīpā pāh-pahki 5 ohci Loi, ōhi Oyasiwēwinahk ohci Okimānāhk Wiyasiwēwin piko ta-masinahikatēkihk mīna nōkohtāwak isi Ākayāsīmowin mīna Mistikōsīmowin, mēkwā Ayaskīmow wīhtamākēw ohci oyasiwēwin piko ta-kwayātastēk ispīhk oyasiwēwin nakiskatomakan. Commissaire en conseil exécutif du Nunavut Okimâhkân ta-kī natotam piko oyasiwēwin ta-nōkohtāhk pihcī Ayaskīmow pīkiskwēwin.
Pēskis itwēstamākēwin tastaw ōma Ayaskīmow pīkiskwēwin (Ayaskīmow mīna Inuinnaqtun) mīna Ākayāsīmowin kī-pakitinikatēw pihcī Mâmawapōwīkamik aspin ōma Māmawapiwin nistam itapiwin ispīhk 1 Ayīki-Pīsim 1999.[43]
Ōhi Itasiwēwinohk ohci Okimānāhk Wiyasiwēwin ohci Nunavut itastēw mihcēcis wiyasiwēwina nākatohkēwin ohci otitwēstamākēwin masinahikana. Ministres wīhtamākēwina, manācihcikēwin pīkiskwātamowin mīna kahkiyaw itēyihtamowina piko ta-pakitinikatēkih isi nīkānīhtākwan pīkiskwēwin ohci Nunavut. Okanwēyihcikēwak ita Nunavut Okimānāhk Wiyasiwēwin kanawāpahtam ēkwānima, pihcī paminikēwin, mistahi masinahikana ka-pakitinikatēkihk isi députés ita māmawohkamākēwak māmawapiwina mīna caucus māmawapiwina ihtakonwa nīswayak isi Ayaskīmow mīna Ākayāsīmowin.[44] Masinahikana ta-kī asastēwa ispīhk kwayātastēw isi pēyak pīkiskwēwin, asici ōhi nitawēyihcikēwina ēkwānima otitwēstamākēwin ta-pē pimitsaham. Ōma Kihci-Wiyasiwēwinihk Kihci-mâmiskôcikâtêwina osihcikatēw nīswayak isi Ayaskīmow mīna Ākayāsīmowin mīna ōhi Kihci-Wiyasiwēwin Māmawapiwinahk itasiwēwinohk ita cikāstēpayihcikan nōkwan isi nanatohk pīkiskwēwina (Ayaskīmow, Inuinnaqtun mīna Ākayāsīmowin). Ōhi cikāstēpayihcikan māmawapiwina ohci māmawohkamākēwak mīna itastēw pēskis itwēstamākēwin ēkwa mīna mistahi pihcī cikāstēpicikan māmawohkamākēwak māmawapiwina mīna caucus māmawapiwina.[45]
Nunavut Kihci-Wiyasiwēwinihk kikinikatēw asici nanatohk unilingues mīna députés bilingues. Māmawohkamākēwak pēhtamwak ēyikohk nānitaw 20% ohci kayahtē mīna mēkwāc députés ēkwaniki uniquement Ākayāsīmowin isi pikiskwēw, 10% ēkwaniki uniquement Ayaskīmow pikiskwēw, mīna 70% ēkwaniki bilingues isi Ākayāsīmowin mīna Nēhiyawēwin.[46] Ēyiwēhk, pēskis itwēstamākēwin tastaw ōma Ayaskīmow pīkiskwēwin mīna Ākayāsīmowin kī pakitinkatēw tahto mamawapiwin apiwin ohci Okimānāhk Wiyasiwēwina ēko āpatan nitawēyihcikatēwin ta-kēhcinahōwēt kahkiyaw pimohtēstamakēwak ta-nisitohtatowak mēkwāc itasiwēwinohk.[47] Mēkwa ōma LLON kēhcināhiwēw ōma miyikosiwin ohci kahkiyaw députés ta-āpacihtat piko-tānima Ayaskīmow pīkiskwēwin, Ākayāsīmowin, ahpō Mistikōsīmowin mēkwāc itasiwēwinohk, namōya ihtakon wiýasiwêwin ta-nitawēyihcikatēk ta-pakitnahk pēskis itwēstamākēwin.
Pēskis itwēstamākēwin pakitinikatēw ohci itwēstamākēw pihcī nīso mistikowas: Inuinnaqtun–Ākayāsīmowin pihcī pēyak mistikowas mīna Ayaskīmow –Ākayāsīmowin pihcī kotak. Ispīhk itēyihtākwan kotak pīkiskwēwin ta-pikiskwacikatēk mēkwāc itasiwēwinohk, ayiwakēs itwēstamākēwak atoskahaw kīsāc, mīna Ākayāsīmowin āpacihtawak isi kāh-kīhtwam pīkiskwēwin.[48]
Okanwēyihcikēwak ita Nunavut Kihci-Wiyasiwēwinihk kanawāpahtam ēkwānima pēyak mawinēhikēwin isi ka-pakitinahkwaw pēskis itwēstamākēwin tastaw ōma nīkānīhtākwan pīkiskwēwin ohci askiy ayis āstamēhk iyikohk ohci itwēstamākēwin-otitwēstamākēw ka-atoskātahkwāw isi Ayaskīmow pīkiskwēwin. Ōma Kihci-Wiyasiwēwinihk kī nīsōhkamwak asici ōma Itwēstamākēwin/Otitwēstamākēw Pimipayihtāwin ita Collège de l’Arctique du Nunavut ta-yahkipitahk ohci nakacihtāw iyiniw otitwēstamākēw ta-atoskātahk isi Ayaskīmow pīkiskwēwin, Ākayāsīmowin mīna Mistikōsīmowin.[49]
iv. Yukon Kihci-Wiyasiwēwin Māmawapiwin
Pāh-pahki 3(1) ohci Yukon Pīkiskwēwin Oyasiwēwin [50] (LLY) manācihtaw ōma miyikosiwin ta-āpachihtahk Ākayāsīmowin, Mistikōsīmowin, ahpō pēyak ohci ayēnānēw Yukon Nēhiyawēwina pihcī ōma māmiskōcikātēwin mīna kotaka itasiwēwinohk ohci Kihci-Wiyasiwēwin Māmawapiwin.[51] Sīpā pāh-pahki 3(2) ohci LLY, ōma Okimānāhk Wiyasiwēwin ahpō māmawohkamākēwak, ispīhk pakitinamakēwin ohci Kihci-Wiyasiwēwin Māmawapiwin, ta-kī osihtaw sīhkihkēmowin ēko ohci otitwēstamākēwin ohci masinahikana mīna ācimowasinahikan ohci Kihci-Wiyasiwēwin Māmawapiwin, Kihci-mâmiskôcikâtêwina, Kisci-Ayāw Sīhkihkēmowin mīna kahkiyaw kotaka nīkānīhtākwan itasiwēwinohk.
Mēkwāc, ōma Okimānāhk Wiyasiwēwin namōya pakitinam pēskis itwēstamākēwin pihcī ōma Mâmawapōwīkamik ahpō pihcī māmawohkamākēwin. Mīna, kihci-mâmiskôcikâtêwina ohci Okimānāhk Wiyasiwēwin kwayātastēwa isi Ākayāsīmowin piko, ayisk Okimānāhk Wiyasiwēwin namōya mōsāhkinamwak oyasiwēwin sēhkē isi ōma pāh-pahki 3(2) ohci LLY.
Masinahikana ka-āpacihtahk ohci okimāwinahk itasiwēwinohk ita Okimānāhk Wiyasiwēwin ta-kī pakitinikatēwa mīna asastēwa isi nīkānīhtākwan pīkiskwēwin ohci askiy. Maka, onīkānīwiwak ita Okimānāhk Wiyasiwēwin kanawāpahtam ēkwānima kaskihtāwin ohci Okimānāhk Wiyasiwēwin ta-pakitinahk otitwēstamākēwin itowahk masinahikana itēyihtakwan ohci kīspin kwayātastēw wīcihiwēwina ēkwa mīna Okimānāhk Wiyasiwēwin nīsōhkam asici ōma askiy Pīkiskwēwin Pamīstakēwin Direction ta-itwēstamawātam masinahikan ēkwanihi namōya kikinikatēw ohci pāh-pahki 3(2) ohci LLY.
Sīpā pāh-pahki 4 ohci LLY, oyasiwēwinahk mīna wiyasiwēwin ka-sāpohtahk ohci Okimānāhk Wiyasiwēwin piko ta-tāpasinahikatēk mīna ta-nōkohtāhk pihcī Ākayāsīmowin mīna Mistikōsīmowin.
v. Écossais Okimāwinahk
Ōma écossais Okimāwinahk Kisci-Ayāw Sīhkihkēmowin pakitinamwak ēkwānima Ākayāsīmowin māna isi pīkiskwēwin ohci okimāwinahk pamihtāwin, māka pimohtēstamakēwak ta-kī pikiskwēwak isi gaélique, ahpō piko-tānihi kotaka pīkiskwēwin, asici nahēyihtowin ohci Opaminikêw Otatoskêw. Mēkwāc nīso ihtakowak pimohtēstamakēwak ohci écossais Okimāwinahk kaskihtawak ta-pikiskwēcik isi gaélique.[52]
Ōma Gaelic Pīkiskwēwin (Scotland) Oyasiwēwin 2005 osīhtāwak gaélique isi nīkānīhtākwan pīkiskwēwin ohci Scotland asici kanawēyihcikātēw sōhkēyihtākosiwin. Itastaw mīna atoskēwin isi askiy-nīnahk ihtāwin ta-pakitinahk gaélique Pīkiskwēwin Wiyasiwācikewin, ēkwanihi itēyihtakwan ta-wīcihiwēt isi mīnopayiwin mīna ati yahkikiwin ohci langue.[53] gaélique Pīkiskwēwin Wiyasiwācikewin asastāw kīko masinahikana ta-kī itwēstamawātahk isi gaélique, mīna wiyasiwātam ēkwānima députés ta-kī āpacihtawak gaélique pihcī māmiskōcikātēwin, kīspin ōti kī kāhcitinmwak mwāyi pakitēyihtamowin ohci Opaminikêw Otatoskêw ahpō pihcī māmawohkamākēwak, asici mwāyi pakitēyihtamowin ohci onīkānīw (māmawohkamākēwak kihci-nikanapiw).
Tāpiskōc, piko awiyak ka-notimihk ta-pikiskwēt Okimāwinahk, mīna māmawohkamākēwak nīpawīstamakēwak, ta-kī āpacihtaw gaélique asici mwāyi pakitēyihtamowin. Nīso ispayiwin wihtamakēwin nitawēyihcikatēw pāmwayēs ka-wī āpacihtahk gaélique ta-kēhcinahowēt kwayāc ayāwēwak itwēstamākēwahk.[54] Gaélique otitwēstamākēwin mīna itwēstamākēwin kiki okimāwinahk pamihtāwin pakitinikatēwah sāpō otipēyimisow otatoskēw.[55]
Mīna, Oyasiwēwinahk ta-kī nōkohtāhk isi gaélique asici pakitēyihtamowin ohci onīkānīw Mâmawapōwīkamik mīna Wīhtamākēwak Ō-ta-toskēwak, mīna māmawohkamākēwak wīhtamākēwina ta-kī nōkohtāhk isi gaélique asici pakitēyihtamowin ohci onīkānīw Māmawohkamākēwak mīna Outreach Ō-ta-toskēwak. Asotamâkêwin kiki oyasiwēwinahk, itēyihtamowina, kwēskastāwina mīna kakwēcihkēmowina ta-kī pakitēyihcikatēw asici gaélique otitwēstamākēwin, ēkwanima ta-nōkohcikatēk asici Ākayāsīmowin kīsihcikatewin. Ita gaélique ka-āpacihtahk pihcī māmiskōcikātēwin ahpō māmawohkamākēwak, ōma gaélique masinahikēwin nōkwan pihcī Kihci-mâmiskôcikâtêwina nīkānīwin ohci ōma Ākayāsīmowin itwēstamākēwin.[56]
vi. Royaume-Uni Kihci-Wiyasowīkamikohk
Ōma Gallois Pīkiskwēwin Oyasiwēwin 1993, ka-kī sāpohtatawak ohci Royaume-Uni Okimāwinahk, atoskatamwak asici āpacihtawin ohci Gallois pīkiskwēwin pihcī Pays de Galles. Ō-wiyasiwēwina kī mīnohtāwak ōki gallois Pīkiskwēwin (Pays de Galles) Measure 2011 ohci, ēkwanima tipōtam nīkānīhtākwan pīkiskwēwin sōhkēyihtākosiwin isi Gallois pīkiskwēwin pihcī Pays de Galles. Nīswayak isi wiyasiwēwina nitawēyihcikatēw ēkwanima ōma galloise mīna Ākayāsīmowin pīkiskwēwin pāh-pēyakwan mīnopayiwin isi paminikēwin ohci itasiwēwinohk ohci Misiwēskamik Māmawapiwin kiki Pays de Galles.[57]
Sāpō paminikēwin mīna onīkāni-pīkiskwēw otasiwewin, pikiskwēwina pihcī Royaume-Uni Kihci-Wiyasowīkamikohk Mâmawapōwīkamik ta-kī osīhcikātēkihk isi Ākayāsīmowin. Pimohtēstamakēwak māna pakitinawak ta-wīhta kēsiskaw wīhtamākēwina isi kotaka pīkiskwēwina, māka otitwēstamākēwin ta-kī pakitinkātēk.[58]
Kisci-Ayāw Sīhkihkēmowin ohci Kihci-Wiyasowīkamikohk pakitēyihcikatēw āpacihtawin kiki Gallois pihcī atiht okimāwinahk itasiwēwinohk, kahkiyaw ēkwanihi wāhkōhtotam isi Pays de Galles. Tāpiskōc, ispīhk Niski-Pīsim 1, 2017, ōma Kihci-Wiyasowīkamikohk sāpohtaw oyasiwēwin ēkwanima kēhcināhowīwin Ākayāsīmowin aya ōma pīkiskwēwin ohci Kihci-Wiyasowīkamikohk, māka gallois ta-kī āpatan pihcī itasiwēwinohk atiht ohci māmawohkamākēwak mīna ohci Grand comité gallois Māmawohkamākēwak.[59] Pihcī Kihci-Wiyasowīkamikohk māmawohkamākēwak, awa Kihci-Nikanapiw apho itikwē ta-kī natotam aya ayiwākēs kēyiwēhk wihtamakēwin ēkonik ka-wī pikiskwēcik gallois, mīna ta-kī natotam anihi kakwēcihkēmowina osihcikatēk mitoni isi Ākayāsīmowin ēkosi isi pakitinikatēw isi namōya-gallois pīkiskwēw Kihci-Nikanapiw mīna Masinahikēwiyiniw ta-naskomow isi pimipayihtāwin pisiskēyihtamowina. Kihci-mâmiskôcikâtêwina ēkwa masinahikam kahkiyaw pīkiskwēwina ka-isi pikiskwacikatēk gallois isi nistamēyimākan pīkiskwēwin, ēkospi ēkwa Ākayāsīmowin otitwēstamākēwin.[60]
Ōma gallois Kihci Māmawohkamākēwak isīhcikātēw ohci kahkiyaw pimohtēstamakēwak ka-miciminahkwaw du Pays de galle apiwina mīna isko nīyanan kotaka pimohtēstamakēwak. Nakiskatamwak māna pēyak ahpō nīswaw tahto askiy. Ispihk māmawapiwin Mikisiwi-Pīsim 2018, 60% ohci itasiwēwinohk kī paminamwak pihcī gallois asici pēskis itwēstamākēwin ohci gallois isi Ākayāsīmowin.[61]
Ōma galloises Nākatohkēwin Māmawohkamākēwak ta-kī āpacihtaw gallois pihcī itasiwēwinohk. Mihcēcis ōhi ō-pamihtāwina isi Ākayāsīmowin māka kīsāc natotamakēwin ohci nīpawīstamakēw ta-wihtamakēt isi gallois ta-kī wicihaw. Ōma Māmawohkamākēwak māmawapiwin ka-kī miciminikatēk ispīhk 27 Niski-Pīsim 2018 ēkwanima dans les deux langues, mīna ōma tāpasinahikan ka-kikinikatēt nīswayak isi Gallois mīna pāh-pēyakwan itasinahikēwin Ākayāsīmowin otitwēstamākēwin.[62]
vii. Okimānāhk Wiyasiwēwin Māmawapiwin ohci Kīwētinohk Askiy (Australie)
Āta ōma Kīwētinohk Askiy namōya ayāwak nīkānīhtākwan pīkiskwēwin,[63] Ākayāsīmowin nakiskātamwak isi pīkiskwēwin ohci Kihci-Okimānāhk mīna ōma pīkiskwēwin ka- āpacihtahk pihcī Kihci-Wiyasiwēwin Māmawapiwin.[64] Ōma nakayāskamowin paminikēwin ēkwanima ēsa pimohtēstamakēw ta-kī pīkiskwēw piko itowahk pīkiskwēwin pihcī Māmawapiwin asici ō-nakatamowin ohci Māmawapiwin. Ispīhk 2016, Kisci-Ayāw Sīhkihkēmowin ohci Okimānāhk Wiyasiwēwin ohci Kīwētinohk Askiy kī mīnohtāw isi ē-wihtamakēt pimohtēstamakēw ta-kī nipawiw ta-pīkiskwēt piko itowahk pīkiskwēwin namwāc piko mosci Ākayāsīmowin kīspin sēmak pikiskwacikatēw isi Ākayāsīmowin pīkiskwēwin otitwēstamākēwin mīna asastēwa masinahikatēw otitwēstamākēwin. Ōki Māmawohkamākēwak kanawāpahtam ēkwanima paminikēwin mitoni āciwinam pimohtēstamakēw iyikohk ō-pīkiskwēwin, ēkwa mīna namōya ayiwak pīkiskwēwin itastēw kiki otitwēstamākēwin itāpatisiwin. Awa pimohtēstamakēw piko mīna ta-osihtaht masinahikēwin ohci ayamiwin ta-pikiskwacikatēk pihcī nistamēyimākan pīkiskwēwin kwayātastēw kiki māmawisīhcikēwin itēhkē ōma Okimāwinahk Masinahikana pimic ōma Ākayāsīmowin masinahikēwin.[65] Ispīhk 2016, itasiwēwin ta-mīskotinikatek Nīpawīstam Sīhkihkēmowin, mīna ta-pakitihk pimohtēstamakēwak ta-pikiskwēt ō-pīkiskwēwin namwāc piko mosci Ākayāsīmowin pāmwayēs ta-pakitinahk Ākayāsīmowin pīkiskwēwin otitwēstamākēwin, namōya kī ohci pakitinikatēw.[66]
Namōya otitwēstamākēw ahpō itwēstamākēw pamīstakēwin mēkwāc pakitinikatēwa pihcī Kihci-Wiyasiwēwin Māmawapiwin, ahpō mīna Māmawapiwin ayāwak itwēstamākēwin wiyastēwin tāpīskōc itwēstamākēwin mistikowas.[67] Ōma Okimānāhk Wiyasiwēwin kayahtē kī kāhcitinikatēw otitwēstamākēwin mīna / ahpō itwēstamākēwin pamīstakēwina kiki mēmohci projets particuliers. Nistam-iyiniw Itwēstamākēwin Pamīstakēwin pakitinamwak itwēstamākēwin mīna otitwēstamākēwin kiki Kihci-Wiyasiwēwin sensibilisation māmawohkamākēwak atoskēwin nānitaw tepaktēpakohp ahpō ayēnānēw askiy aspin, ēkota pīkiskwēwin pamīstakēwin kī-pakitinikatēwa pihcī 17 māh-māwaci āpacihtawin Nēhiyawēwina.[68]
Itēyihtakwan ayiwāk nānitaw 100 pītos Nēhiyawēwin pikiskwēwina mīna pītos isi Nēhiyawēwin ka-ayamicik pihcī Kīwētinohk Askiy. Ihtakowak nawac piko 70,000 Nēhiyaw iyiniwak pihcī Kīwētinohk Askiy (30% ohci territorial ihtawin), ēkwaniki 60% ayamiwak Nēhiyawēwin ō-wīkiwa ahpō pihcī ō-māmawāyāwinihk tahto kīsikaw.[69] Ohci ayiwak 100 pītos Nēhiyawēwin mīna pītos isi Nēhiyawēwin ayamiwak pihcī Kīwētinohk Askiy, mihcēt namōya masinahamwak. Ōma Okimānāhk Wiyasiwēwin kī pakitinam kanakē pēyak Nēhiyaw pimohtēstamakēw aspin mācihtawin ispīhk 1974.[70]
Māmiskōcikātēwin
A. Nēhiyawēwin pihcī Kānata: kēsiskaw kiskinwahikēwin ohci ācimostākēwin
Mihcēt ohci nīpawīstamakēwak ka-nokosicik ohtiskaw Māmawohkamākēwak formulé ō- nisitohtamahowēwina mīna kakēskimāwiwin ka-āpacihtahk Nēhiyawēwin pihcī Kihci-Wiyasowīkamikohk isi ayakaskāwa masinahikewin ohci kayāhtē, mēkwāc mīna ati-nīkan pāhkaci-ayakaskāw pīkiskwēwin pihcī Kānata. Ēyiwēhk itāpatisiwin ohci Māmawohkamākēwak ō-nākatohkātēwin aya ta-wāpahta ōma pimipayihtāwin mīna atoskēmakan iteyihtamowinahk mīna itēyihtamowin ohci māskōc āpacihtawin Nēhiyawēwin pihcī Kihci-Wiyasowīkamikohk, Māmawohkamākēwak āta wiya iteyihtamwak ēkwanima kistēyihtākwan ta-kahcitinikatēk mīna ta-wāpahtahiwēt atiht ōma wihtamakēwin ka-kī pēhtahkwaw ohci Nēhiyawēwin pihcī Kānata, ayisk ōma pāhkaci-ayakaskāw pīkiskwēwin kī pakitinam ta-wihtamakēt Māmawohkamākēwak ō-māmiskōcikātēwin isi pisiskēyihtamowin.
Ta mācihtahk asici, ita 2016 akihcikēwin , 1.6 māwaci-kihci-mitātahtomitanaw Canadiens wīhtamākēwak ē-ayācik Nēhiyaw nisitawēyihtākosiwin, asici 260,000 wīhtamākēwak kaskihtawin ta-pikiskwēt isi Nēhiyawēwin.[71] Mēkwāc kī ihtakon 58 nisitawēyihtākwan Nēhiyawēwin pihcī Kānata, āyimihiwēmakan isi ayiwak 90 ka-nisitawēyihtākwa pītos isi Nēhiyawēwin.[72] Ēkoni ohci pīkiskwēwina, ihtakonwa nikotwāsik asici ayiwak 10,000 ayisiyiniwak ēkwaniki wīhtamākēwak nistam ō-pīkiskwēwin: ōhi Nēhiyawēwin pīkiskwēwina, Ocīpwayānimowin, lnnu, Ayaskīmow, Ojibway mīna Oji-Nēhiyawēwin.[73]
Maka, Māmawohkamākēwak pēhtamwak ēkwanima aspin kanakē 1940s, āyimihiwēwin kī māmiskōcikatēw Nēhiyaw ayisiyiniwak ochi āstamēhk ka-āpacihtahk ō-pīkiskwēwiniwaw.[74] Ati mācihtāwin 1980s, Māmawapiwin ohci Nistam-Iyiniwak sāpohtaw ayiwak 18 oyasiwēwina ēkwanihi nitawēyihtamwak sēmāk wāskāwēwin ta-paspīwīnahk Nēhiyawēwin.[75] Mastaw akihcikēwin wapacikātēw āstamēhk waskawīwin pihcī iyikohk ayisiyiniwak ka-ayācik Nēhiyaw nistam ō-pīkiskwēwinmīna kahkiyaw Nēhiyawēwin kiskēyihtamowin.[76] Mīna, ōma iyikohk itahtopiponēwin ohci ayisiyiniwak asici Nēhiyaw nistam ō-pīkiskwēwinispīh 2016 ēkwanima 36.7 askiy, ēkwanima pimohtēstam yahkikiwin ohci kēka-mitātaht askiy kiki isi ōma 1981 akihcikēwin.[77] Wanēyihtakwan, ōma mistahi Nēhiyawēwin pihcī Kānata pē itēyihtakwan “ati namatakon.”[78]
Māmawohkamākēwak kī kiskisomawak ohci miscēcīs nīpawīstamakēwak ēkwanima ka-āhkami namatokohk āpacihtawin ohci Nēhiyawēwin ta-kī, kanakē pahki, kī atāmēyihtkwan isi ōma misiwanātahkamikisiwin ohci atiht kayāsēskamik okimānāhk opaminikēwak pimohtestamakewin, āsōnē ōhi ita ka-ki kanawēymihcik kiskinwahamākēwikamik pamihcikēwin.[79] Kī wihtam pēyak ka-isi-wāpahtahk, kistēyihtākwan sōskwāc mihcēt Nēhiyaw iyiniwak ohci ka-kī itohtēcik ōhi kiskinwahamākēwikamikwa ēkwaniki kēyapic nēpēwisīstam ta-kōcit nistam ō-pīkiskwēwin.[80]
Ispīhci, iyikohk ohci ka-isi-wāpahtahk pē nōkosiw isi Māmawohkamākēwin kiskinwaham ōma ka-kistēyihtākwahk ohci paspīhiwīn mīna pasikōnam ohci Kānata Nēhiyawēwin. Ōki ka-isi-wāpahtahkwaw itēwak:
- Pīkiskwēwina ēkwanihi ayiwākihtākwan élément ohci isihcikewin mīna osihtaw ka isi mamitonēyihtamahk. Kī miyostānow māmitonēyihcikēwin sāpō pīkiskwēwin mīna ki-pīkiskwanow isihcikēwinahk ohci aniskaciwin isko aniskaciwin ay-āpacihtayahk pīkiskwēwin.[81]
- Kānata Nēhiyawēwin piko ta-kanawēyihcikātēk mīna ta-paspīwīnikatēk, māka mīna osihcikatēw mīna pasikōnam.[82]
- Kēhtē-ayak kiskinwahamwēwak osk-āya ta-kiskisicik tānitē ka kī ayācik mīna isi iyinihkēwin ka-pīkiskwēcik Nēhiyawēwin.[83]
- Kānata Nēhiyawēwin ta-kī kanapahcikatēk isi misiwēskamik sawēyimēwin.[84]
- Ta-pēhtamin Nēhiyawēwin pihcī māmawāyāwinihk kamikohk pē- kīhkānākwan mīna miyo ayācihtaw ō-sōhkēyihtākosiwin mīna āhkamēyihtamowin tāpitawi.[85]
- Ka wīcēhtayahk ōma āpacihtawin Nēhiyawēwin pihcī Okimāwinahk itisahamakēw sōhkēyihtākosiwin isi Nēhiyaw osk-āyak ēkwanima wiyawaw ō-kayāsēskamik mīna ē-miywāsin pīkiskwēwin cīhkēyihtakwan mīna ispīhtēyihtākwan pihcī anohc ōma mēkwac pimohtēstamakēwin. Ōma nahipayiwin kīsihtāw ahcahkowiwin ohci nahēyihtowin tastaw Nēhiyaw mīna namōy-Nēhiyaw Canadiens.[86] Ta kī mīna nīkānīstam cīhkēyimowin pihcī āhkamēyi āpacihtawin Nēhiyawēwin tastaw Nēhiyaw osk-āyak.[87]
- Ka-pakitinikatēk āpacihtawin Nēhiyawēwin pihcī Okimāwinahk ta-kī miyonākohtā pimohtēstam ōma sōhkēyihtākosiwin mīna atoskēmakan Nēhiyawēwin isi okimānāhk yahkohtēwin. Ta kī nīkānīstam ōhi pīkiskwēwina, māmawāyāwinihk ka-sākamok, mīna ōhi pakitinikēwin ohci Nēhiyaw iyiniwak isi canadien iyinihkēwin.[88]
Mēkwac , Kānata Kihci-Wiyasowīkamikohk ayāwēwak Nēhiyaw pimohtēstamakēwak ohci Okimāwinahk tastaw ō-tipēyihtākosiwin.[89] Māmawohkamākēwak pēhtamwak asici pisiskēyihtamowin ēkwanima mwayī pimipahtāwin isi Kihci-Wiyasowīkamikohk ohci M. Romeo Saganash, député, awa pimohtēstamakēw kiki Abitibi—Baie-James—Nunavik—Eeyou, nama kīkway ēsa ayamiwin pihcī Nēhiyawēwin kiki “pimohtēstamakēw ohci Okimāwinahk.” Mwēstas ispīhk kiskinohtahiwēwin asici kēhtē-ayak , ōma ayamiwin yimstimagesu, ahpō “wiya ahpō wiya ka-itwēstamākēw kiya kiki” kī-osihcikatēw kiki āpacihtawin pihcī Sākāstēnohk Nēhiyawēwin.[90]
Nakiskamwak asici pēyakwan nayēhtāwipayiwin, piko kiki pahkisimohk pītos isi Nēhiyawēwin, awa pimohtēstamakēw ohci Winnipeg-Centre ayamiw asici Nēhiyaw kēhtē-ayak mīna linguistes ta-osīhtcikātēw ayamiwin otapapistamākew, ahpō “ēkwana ka- pimohtēstamakēt ahpō pīkiskwēw kotakak kiki.”[91]
Māmawohkamākēwak pēhtamwak ēkwanima ōma Gouvernement régional d’Eeyou Istchee Baie-James Kihci-Okimānāhk āpacihtawak pēskis itwēstamākēwin ohci Ākayāsīmowin, Mistikōsīmowin mīna Nēhiyawēwin mēkwāc okimâhkân Māmawapiwina.[92] Pēskis itwēstamākēwin aya atoskēmakan ka-natawēyihtākwahk ka-mēkawit pimohtēstamakēw nanātohk linguistiques kaskihtawin, māka mīna nīkānīstam kīhkāninākosiwin, nākatohkātēwin, mīna kikinikātēwin.[93] Okimâhkân itasiwēwinohk ēkwanihi ācimowina ka-nōkohtācik, mīna ōhi nīkānastamākēwina kī yahkipitam osk-āyak kihci-wiyasiwēwinohk māmawohkamakēwin pihci tipiyaw Kihci-Okimānāhk.[94]
Māmawohkamākēwak mīna pēhtamwak ēkwanima ōma Māmawapiwin ohci Nistam-Iyiniwak, ita Opiniyāwēhowi-Pīsim 2018 Kistēyihtākwan Okimāhkān Māmawapiwin, ta-āpacihtacik— mīna itwēstamākēwin —Nēhiyawēwin pihcī itasiwēwinohk māwaci nistam.
B. Otitwēstamākēwin mīna itwēstamākēwin pamīstakēwin ita Kihci-Wiyasowīkamikohk
Otitwēstamākēwin ēkwanima isi pamihtāwin ta-pōnihcikātēk masinahikēwin itwēstamawātamowin ohci pēyak pīkiskwēwin isi kotak. Itwēstamākēwin is /nisitawēyihcikātēw ohci otitwēstamākēwin.[95] Pēskis itwēstamākēwin ēkwanima isi pamihtāwin ohci pakitinikatēwin ayamiwin otitwēstamākēwin, isi pēyakwan tipihtāwin ohci pikiskwēwak ō-tayamiwin, asici mitoni nasihkāc tastaw pīkiskwēwin ohci ayamiwin mīna mitoni kēhcināhowin itwēstamākēwin. Ohcitaw, pēskis itwēstamākēwin namōya ayamiwin-kiki-ayamiwin itwêstamawâtam ohci nistamēyimākan wihtamakēwin. Pakitinam pīkiskwēwin mīna asocikatēwin ohci ayamiwin ēkā kīkway katāc kahkiyaw ohci kiskēyihtamohiwēwin ahpō éléments stylistiques ēkwanima ēkwanima māskōt ta-kī masinahikatēw otitwēstamākēwin.[96] Kāh-kīhtwam itwēstamākēwin ēkwanima pâh-pahki ohci pēskis itwēstamākēwin, ita ka-nistamēyimākahk pīkiskwēwin isi itwēstamākēwin ohci ka-nistamēyimākahk pīkiskwēwin isi kāh-kīhtwam pīkiskwēwin, mīna kawī isi nistwāw pīkiskwēwin. Tāpiskōc, kiki isi ta-kāhcitinamin pēskis itwēstamākēwin pihcī pīkiskwēwin C, pīkiskwēwin A ēkwanima itwēstamawātam isi pīkiskwēwin B mīna pīkiskwēwin B isi pīkiskwēwin C. Pīhci ōma kiskinowāpahtihiwēwin, ōma kāh-kīhtwam pīkiskwēwin ēkwanima pīkiskwēwin B. Ōma kāh-kīhtwam mihcētwāw tōcikēmakan isi āciwinikēwin pihcī nahitōtamowin ahpō kwayask-itōtamowin ohci ācimostākēwin ka-pakitinikatēk isi natōhtamākēw.
Itwēstamākēwak ka-kī nakacihtāw isi māmawapiwin, māmawāyāwinihk, nanātawihiwēwin, ahpō wiyasiwēwinohk otitwēstamākēw. Māmawapiwin itwēstamākēwak atoskēwak māna pihcī kiponikātēw mistikowas ka-atoskatahk pēskis itwēstamākēwin. Atoskēwak osām piko kiki māmawapiwin mīna kiki Kihci-Wiyasiwēwin māmawapiwin, tāpiskōc Kihci-Wiyasowīkamikohk. Namōy pēyakwan māmawapiwin otitwēstamākēwak, ōki māmawāyāwinihk itwēstamākēwak nōkosiwak ispīhk ka-astoskēcik mīna wīcihiwēw pihcī ōma ayamiwin isi natōtawēw ōhi pīkiskwēwahk ahpō pamīstakēwin paminikēw, mīna ēkospīhk kāh-kīhtwam ōma ācimostākēwin ahpō kakwēcihkēmowina isi kotaka interlocuteur. Māna isi atoskēwin kikinakatēw nanātawihiwēwin kiyokēwin kiki pītatowēw pēyakōskānak, kiyokēwin ohci ō-tasahkēwak, ahpō māmawapowina tastaw owiyasiwēwak mīna pītosisiw ō-masinahikanahk.[97]
Kihci-Okimānāhk ohci Kānata Otitwēstamākēwin Bureau, ēkwanima pahkī ohci ministère ohci Māmawāyāwinihk Atoskēwin mīna Kihci-Okimānāhk Pamīstakēwin, ēkwanima itasiwēwin ohci wiyasiwēwinohk isi tipēyihcikēwin ta-pakitinahk otitwēstamākēwin mīna itwēstamākēwin pamīstakēwin kiki kahkiyaw kihci-okimānāhk kihci-kamikwa mīna pamihāwin, ēkwa mīna isi Okimāwinahk. Mēkwac, pakitinamwak pamīstakēwin isi ayiwāk 100 pīkiskwēwina mīna pītos isi ayamiwin 24 tipahikanahk pēyak kīsikaw,tēpakohp kīsikaw pēyak ispayinwin.[98]
Ispīhk 2017-18, ōma Otitwēstamākēwin Bureau natōtamīwāwak 760 Nēhiyawēwin nitawēyihcikēwina, ahpō nānitaw 0.5% māwaci iyikohk ohci nitawēyihcikēwina. Ohci ōhi 760 nitawēyihcikēwina, nānitaw 85% ēkwanihi isi Ayaskīmow pīkiskwēwin.[99] Ta-nānaskomot isi Nēhiyawēwin nitawēyihcikēwina, ōma Bureau kanawēyihtam kiskinohtahiwēwin nānitaw 100 ohci itwēstamākēwak ka-kaskihtacik ta-atoskātahk 20 pītos Nēhiyawēwin. Aspin 2016, ōma Bureau pakitinam pēskis itwēstamākēwin isi Nēhiyawēwin pihcī Okimāwinahk 33 kīsikāw iyikohk.
Māmawohkamākēwak pēhtamwak ēkwanima ōma Otitwēstamākēwin Bureau ta-otinam isi ō-nākatohkātēwin ta-nakiskahk piko iyikohk nitotamākēwin kiki pamīstakēwin isi Nēhiyawēwin.[100] Kiki isi ēko isihcikēwin, ōma Bureau ta-kī kwayātisīhtāw otatoskēwin isi wīcihiwēwin ta-yahkipitahk iyikohk ohci Nēhiyawēwin itwēstamākēwak mīna otitwēstamākēw pihcī Kānata. Kī-kanawāpāhcikātēw ēkwanima mēkwāc iyikohk ohci nakacihtāw itwēstamākēwak pihcī Kānata nānitaw 90 Nēhiyawēwin kī-āstamēhtākwan, ēkosi mīna ōma Bureau’s ō-kaskihtāwin ta-kanawāpahtahk ō-pīkiskwēwin nakacihtāwin.[101] Āyiwak structurée nitotamākēwin ohci Okimāwinahk ta-kī wīcihiwēw isi ta-mīnohtāt mihcēt ispīhtēyihtākosiwin ohci Nēhiyawēwin pamīstakēwin pimohtatawin.[102]
Mēkwāc, ōma pēskis itwēstamākēwak kiki Ākayāsīmowin mīna Mistikōsīmowin ka-āatoskēcik pihcī Okimāwinahk nitawēyihcikatēw ta-micininahk master’s okimāwēyihtākosiwin ohci nisitowinikatēw Kihci-Kiskinwahamātowikamik pimipayihtāwin mīna kēhcināhiwēwin ohci Conseil ohci du Canada Otitwēstamākēw, terminologues mīna itwēstamākēwak Okimâhkân .[103] Māmawohkamākēwak pēhtamwak ōma okimāwēyihtākosiwin tipēyihcikēwin kī-kistēyihtākwan ayisk ōhi ata namōya ohcitaw itōtamākēwin ohci itwēstamākēw ō-wanitonāmowin mistahi itēyihtākwan mīna ayisk itwēstamākēwak piko ta-kaskihtat itwēstamākēwin sēmāk ēkā kīkway ōma nahipayiwin ta- miyonākohtāt, oyakihcikēw ahpō mīnosinaham ōma itwēstamākēwin.[104]
Kiki isi ta-itēyihtākosiwin nakacihtāw ohci Conseil d’agrément, itwēstamākēw piko-tānihi ōhi:
- Sāpohtēw kēhcināhiwēwin kocīhowin pamihcikatēw ohci association professionnelle provinciale affiliée asici ōma misiwēskamik conseil; ahpō
- Pakitinamwak iyikohk kēhcināhiwēwin ohci nākacihtāwin, tāpiskōc tānimatahto askiy ē-kī itwēstamākēt, kiskinowāpahtihiwēwin ohci otatoskēwin mīna kakēskwēwin.[105]
Maka, ta-kī kanawāpahcikatēk ēkwanima kēhcināhiwēwin namōya katāc nitawēyihcikēwin ta-kaskihtahk pēskis itwēstamākēwin isi Nēhiyawēwin pihcī Kānata mīna ēkwanima namōya kīkway mēkwāc nakacihtāw Nēhiyawēwin otitwēstamākēwak.[106]
Ōma Māmawohkamākēwak mīna pēhtamwak ēkwanima pēskis itwēstamākēwak nakinikasōw, pihcī tahto kā-piskihtahastāhk, ohci code d’éthique ēkwanima nitawēyihtakosowak wiyawaw ta-kī itwēstamākēt pīkiskwēwin kiki ēkwanihi piko “ka-nakacihtācik” ohci, kīspin namwāc “maîtrisent.”[107] Itwēstamākēwak piko ta-nisitohtahkwāw nīswayak ōhi pīkiskwēwina nistam ka-pīkiskwacikatēk mīna ōma pimohtatāwin pīkiskwēwin ēkwanima ta-pōnihtāwak isi nistam pīkiskwēwin.
C. Mēskanās Nīkānastēwin
Māmawohkamākēwak āhkamēyihtam ta-nākatohkatahk ēkwanima ō-nākatohkātēwin isi ōma āpacihtawin Nēhiyawēwin pihcī Kihci-Wiyasowīkamikohk kī-ispayin mēkwāc ispīhk kayāsēskamik mitoni mēskotastāwin mēkwāc māmitonēyihcikatēwa isi ōma wāhkōhtowin tastaw Kānata Nēhiyawak mīna namōy-Nēhiyaw ayisiyiniw. Ōma nisitawēyihtākosiwin ohci kihci sōhkēyihtākosiwin ohci Nēhiyawēwin pihcī ōma Kihci-Wiyasowīkamikohk ēkwanima kistēyihtākwan paminikēwin isi ōma nahēyihtowin.
Mēkwāc ō-nākatohkātēwin, mihcēt nīpawīstamakēwak wihtamwak ēkwanima Nēhiyawēwin kistēyihtākwan isi ōma isīhcikēwin mīna nisitawēyihtākosiw ohci Nēhiyaw iyiniwak māka ēkwanima ōma āhkamēyihtamowin ohci ōhi pīkiskwēwina pihcī Kānata mitoni ayimihitakwan. Māmawohkamākēwak tēpakēyimow ōhi miskikatēwina kostātēyihtākwan mīna mikoskātēyihtākwan.
Mihcēt nīpawīstamakēwak mīna wihtamwak ōma isi wapacikatēwin ēkwanima ka-pakitinihcik pimohtēstamakēwak ohci Okimāwinahk ō-miyikosiwin ta-pīkiskwēt isi Nēhiyawēwin mīna sēmāk nisitohtāwaw mēkwāc ōma itasiwēwinohk ohci Kihci-Wiyasowīkamik mīna ō-māmawohkamākēwak nisitowinamwak ōma kistēyihtākwan mīna nisitawēyihcikātēw ē-nīkānēyihtākwahk ohci Nēhiyaw iyiniwak isi ōma nistamēyimākan nistam-iyiniw ōma askiy ohci.
Ōma miyikosiwin ohci pimohtēstamakēwak ohci Kihci-Wiyasowīkamikohk ta-pīkiskwēt Ākayāsīmowin mīna Mistikōsīmowin pihcī ōma Kihci-Wiyasowīkamikohk ō-tasiwēwina tāpitawi Constitution kanawēyihcikātēw aspin nistam apiwin. Māmawohkamākēwak sōhkēyihtam ēkwanima ōma kwētamāwin ohci pimohtēstamakēwak ta-pīkiskwēcik isi Nēhiyawēwin pihcī ōma Kihci-Wiyasowīkamikohk mīna sēmāk nisitohtāwaw ēkwanima namōya āhkamēyihtakwan asici anohc mēkwāc canadiennes ayiwākan, namōy asici mīna ahcahkowiwin ohci tāpitawi-pimohtatawin nahēyihtowin tastaw Kānata Nēhiyaw mīna namōy-Nēhiyaw ayisiyiniwak.
Ēkwa mīna, ōma Māmawohkamākēwak kakēskimāwiw:
Ēkwānima ka-āpacihta Nēhiyawēwin ta-nisitawēyihtākwa pihcī Kihci-Wiyasowīkamikohk itēyihtākwan isi pamihtāwin ka-itasinahikatēk ōma wīhtamakēwin.
i. Paminikēwin isi mācihtāwin mīna nanātohk itēyihtamowinahk
Māmawohkamākēwak ohci itēyihtamowina ēkwanima ōma isi pamihtāwin kiki yahkikiwin ōma āpacihtawin ohci Nēhiyawēwin pihcī ōma itasiwēwin ohci Kihci-Wiyasowīkamikohk mīna ō-māmawohkamākēwak kita-kī-takwastēk. Māmawohkamākēwak tēpakēyimowak asici ōma wihtamakēwin ka-pēhtahkwaw ohci ta-macihtahk apisis mīna osihcikatēw yahkohtēwin.[108]
Isi ayiwāk nisitohtākwan māmiskōcikatēw, Māmawohkamākēwak kakēskimāwiw ēkwanima ōma yahkikiwin ohci āpacihtāwin Nēhiyawēwin pihcī Kihci-Wiyasowīkamikohk kiskinohtahikatēw ohci ōhi itasiwēwina ohci mēskotastāwin, nisitaw, kēyiwēhk mīna manācihcikatēw. Pihcī ispīhtēyihtākosiwin isi ōma mastaw, ōma pamihtāwin ka-pimitisahikatēk ta-kakwē ayācihtat okimāwēyihtākosiwin tastaw manācihiwēwin ōma ayiwākan kaskihtamāsowin ohci Nēhiyawēwin mīna manācihiwēwin ōma kinwēs nīpawastēw mīna kapē-ayi kocihikatēw paminikēwin ohci Kihci-Wiyasowīkamikohk.
Wīhtamākēwin ohci Nēhiyawēwin kaskihtawin
Mēkwāc piko tanima Okimāwinahk, kahkiyaw pimohtēstamakēwak ka-nōhtē pīkiskwēcik Nēhiyawēwin pihcī ōma Kihci-Wiyasowīkamikohk ta-kī wihtamōwāt Masinahikēwiyiniw ohci Kihci-Wiyasowīkamikohk isi masinahikēwin mīna ta-pakitinahk ācimostākēwin ohci Nēhiyawēwin (a) ka-kaskihtacik ta-pīkiskwēcik mīna ka-wī āpacihtat ati-nīkan pihcī ōma Kihci-Wiyasowīkamikohk ahpō ō-māmawohkamākēwak. Isi itāpatisiwin ōma wīhtamākēwin ēkwanima ta-pakitinikatēk isi Kihci-Wiyasowīkamikohk Opaminikēwak mīna ōma Otitwēstamākēwin Bureau māmawaci wīpac nahipayiwin ta-osihcikatēk kiskinohtahiwēwin ohci itwēstamākēwak kiki Nēhiyawēwin ēkwanima ahpo itikwē ka-kī tēpwacikatēw, asici kēyiwēhk wihtamakēwin, ta-pakitinikatēk pēskis itwēstamākēwin mīna / ahpō otitwēstamākēwin ohci Kihci-Wiyasowīkamikohk ahpō māmawohkamākēwak, ahpō informelles okimāwinahk Māmawapiwina ita itwēstamākēwin pamīstakēwin ta-kī natocikatēwa sīpā ōma mēkwāc pamihcikēwin, tāpiskōc, caucus Māmawapiwin.
Ōma wīhtamākēwin isi pamihtāwin ta-kī wihcikatēk ispīhk macihtāwin tahto askōkēwin Okimāwinahk mīna mēkwāc Okimāwinahk kiki oski pimohtēstamakēw nawasonaw ahpō pimohtēstamakēwak ēkwaniki ka-nitawēyihtahk ta-āpacihtāt Nēhiyawēwin.
Wihtamakēwin ka-mēkit pimohtēstamakēwak kiki Nēhiyawēwin āpacihtāwin
Ka-macihtahk asici, Māmawohkamākēwak kakēskimāwiw ēkwani ōki pimohtēstamakēwak piko ta-mēkit kēyiwēhk masinahikēwin wihtamakēwin isi Masinahikēwiyiniw ohci Kihci-Wiyasowīkamikohk kīspin nohtē pīkiskwēw isi Nēhiyawēwin mēkwāc ati-nīkan apiwin ohci Kihci-Wiyasowīkamikohk ahpō māmawohkamākēwak māmawapiwin. Pihcī paminikēwin, ōma wihtamakēwin nitawēyihcikēwin tāpiskōc pēyakwan ēkwanima ka-ihtakohk pihcī Okimānāhk ohci Kānata. Pihcī Okimānāhk, kēyiwēhk wihtamakēwin namōya kiskinohtatawin; ciyēkwac, ōma itēyihtamowin ohci māmiskōcikatēwin “kēyiwēhk” ēkwanima ta-pakitinikatēk kiki mēskotastāwin ta-miskikatēk kwayātastēw mīna nakacihtāwak pēskis otitwēstamākēwak. Pihcī ōma paminikēwin ohci Kihci-Wiyasowīkamikohk, māskōc , kēyiwēhk wihtamakēwin kiki Nēhiyawēwin āpacihtāwin kikinikatēw iyikohk nitawēyihcikatēw ta-kāhcitinikatēk itwēstamākēwin pamīstakēwin mīna ta-osihtahk techniques kwayātastēwin. Ēkwa mīna, Māmawohkamākēwak nisitawinam ēkwanima techniques nitawēyihcikēwin kiki āpacihtāwin ohci Nēhiyawēwin pihcī ōma Mâmawapōwīkamik pītosi ohci ēkwanihi Kihci-Wiyasowīkamikohk māmawohkamākēwin.
Mihcēcis nīpawīstamakēwak, asici kahkiyaw nisto pimohtēstamakēwak ohci Okimāwinahk, wihtamwak ēkwanima tapwēyihtamwāk kīsāc wihtamakēwin mwayī wī-pīkiskwēw Nēhiyawēwin pihcī Kihci-Wiyasowīkamikohk itasiwēwinohk ta-kī nahipayin kiki kēhcināhiwēwin ōma māmawaci katawahk itwēstamākēwin itēyihtakwan isi ōki pimohtēstamakēwak ka-natohtahkwaw.[109]
Nawasōnikēwin kiki pīkiskwēwin isi Nēhiyawēwin mēkwāc Kihci-Wiyasowīkamikohk itasiwēwinohk
Māmawohkamākēwak piyasēyimow ēkwanima pimohtēstamakēwak ka-natonahkwaw ta-pīkiskwēt piko Nēhiyawēwin pihcī Kihci-Wiyasowīkamikohk itasiwēwinohk pakinimasow tahto ōhi pītos nawasōnikēwina. Isi mwayī kwayātastēwin, pihci oma paminikēwin ita Nēhiyawēwin itwēstamākēw nīswayak isi kwayācāyaw mīna nēhpēmapiw ta-itwēstamākēt Nēhiyaw ayamiwin,awa pimohtēstamakēw ta-kī:
- Mwayī nīpawiw mīna pīkiskwēw isi Nēhiyawēwin, pakitinikam tāpasinahikan masinahikēwin ohci wiya ahpō wiya ō-nisitohtamahowēwina isi Ākayāsīmowin ahpō Mistikōsīmowin mīna Nēhiyawēwin isi Masinahikēwiyiniw ita ōma Bureau kiki pimohtatawin ōma isi pēskis otitwēstamākēwak. Pihcī ōma paminikēwin, awa pimohtēstamakēw ō-pīkiskwēwin sēmāk itwēstamawātam isi Ākayāsīmowin mīna Mistikōsīmowin, āpacihtawan kāh-kīhtwam pīkiskwēwin ispīhk nitawēyihcikatēw.
- Nīpawiw mīna pīkiskwēw namōya pakitinikatēw tāpasinahikan masinahikēwin ohci wiya ahpō wiya ō-nisitohtamahowēwina isi Nēhiyawēwin. Awa pimohtēstamakēw ō-pīkiskwēwin sēmāk ayamihcikatēw isi Ākayāsīmowin mīna Mistikōsīmowin, āpacihtawan kāh-kīhtwam pīkiskwēwin ispīhk nitawēyihcikatēw. Ita kīspin pimohtēstamakēw namōya pakitinam tāpasinahikan masinahikēwin isi Nēhiyawēwin, ōma nākatēyihtamowin ta-isihcikatēk awa pimohtēstamakēw ō-pīkiskwēwin transcribed mīna itwēstamawātam kiki kikinikātēwin kotak kīsikaw pihcī ōma Māmiskōcikātēwin tipēyihtākwan ita Kihci-Wiyasowīkamikohk Opaminikēwak.
Nānitaw isi ita Nēhiyawēwin itwēstamākēw namōya kwayācāyaw ta-itwēstamākēt Nēhiyaw ayamiwin, awa pimohtēstamakēw ta-kī:
- Mwayī nīpawiw mīna pīkiskwēw isi Nēhiyawēwin, pakitinikam tāpasinahikan masinahikēwin ohci wiya ahpō wiya ō-nisitohtamahowēwina isi Ākayāsīmowin ahpō Mistikōsīmowin mīna Nēhiyawēwin isi Masinahikēwiyiniw ita ōma Table kiki pimohtatawin isi pēskis otitwēstamākēwak. Pihcī ōma paminikēwin, ōma pimohtēstamakēw ō-pīkiskwēwin sēmāk ayamihcikatēw isi Ākayāsīmowin mīna Mistikōsīmowin. Māmawohkamākēwak ohci itēyihtamowina ēkwanima otitwēstamākēwin ohci Nēhiyawēwin masinahikēwin ka-pakitinahkwaw pimohtēstamakēwak isi Ākayāsīmowin mīna / ahpō Mistikōsīmowin itwēstamākēwak piko ta-ayamihcikātēk ohci otitwēstamākēwak. Māmawohkamākēwak nisitawinamwak ēkwanima ka-astācik nākatēyihtamowina isi pēskis itwēstamākēw ta-pōnihtāt pīkiskwēwin isi Ākayāsīmowin ahpō Mistikōsīmowin ohci pīkiskwēwin ēkwanima wiya ahpō wiya namōya mitoni ka-nisitohtahk māskōt pimohtēstam pikonikatēwin ohci itwēstamākēw ō-nākatēyihtamowina sīpā wiyawāw okimānāhk osīhtcikātēw code d’éthique. Āta wiya, Māmawohkamākēwak kī-pēhtamwak ēkwanima tāpiskōc itēyihtākan ta-kī itahkamikan ōma mēkwāc itwēstamākēw otatoskēwin. Pihci atiht paminikēwin, itwēstamākēw ta-kī pīkiskwēw mwayī ta-ayamihtat ōhi nisitohtamahowēwina ka-masinahikatēkihk ohci kotak ayisiyiniw ta-nisitohtamīhōwēt ēkwanima wiya ahpō wiya ayamihtaw pīkiskwēwin, ēkwanima mīna namōya wiya otatoskēwin.[110]
- Nīpawiw mīna pīkiskwēw isi Nēhiyawēwin namōya pakitinikam tāpasinahikan masinahikēwin ohci wiya ahpō wiya ō-nisitohtamahowēwina. Awa pimohtēstamakēw ō-pīkiskwēwin namōya sēmāk itwēstamawātam isi Ākayāsīmowin mīna Mistikōsīmowin. Pimohtēstamakēwak ta-kī mōyēyihtahk, āta, ohci Māmawohkamākēwak ō-nākatēyihtamowina, māmiskōcikatēw ispimāyihk, ēkwanima ōma kaskihtāwin kahkiyaw pimohtēstamakēwak kaskihtawak ta-pimohtātacik wiyawaw okimāwinahk otatoskēwin ēkwanihi āciwinikatēw ayācihtawin ispīhk pimohtēstamakēw ka-pīkiskwēt namōya nisitohtawaw. Ita pimohtēstamakēw namōya pakitinam piko masinahikātēw tāpasinahikan ohci wiya ahpō wiya ō-Nēhiyawēwin nisitohtamahowēwina, nākatēyihtamowin ta-ayāw ōhi pimohtēstamakēw ō- nisitohtamahowēwina ta-masinahkatēkihk mīna itwēstamawātam kiki kikinikātēwin mwēscacīs, māka namwāc pāsci ōma pōni payiwin isi Okimāwinahk, pihcī ōma Māmiskōcikātēwin ta-tipēyihcikatēw Kihci-Wiyasowīkamikohk Opaminikēwak.
Mīna, Māmawohkamākēwak nōhtē māmiskōcikēw ohci ka-sōhkahk itēyihtamowin ēkwanima ōma pīkiskwēwin ohci pimohtēstamakēw ka-nipawit mīna pīkiskwēwin isi Nēhiyawēwin mēkwāc ōma itasiwēwinohk ohci Kihci-Wiyasowīkamikohk, asici ahpō ēkā kīkway pēskis itwēstamākēwin isi Ākayāsīmowin mīna Mistikōsīmowin, ta-kī pakitēyimaw mīna itēyihtākosiw procedurally kwayaskastēw. Ēkōma Māmawohkamākēwak akāwātam ēkwanima namōya kakwēcihtakwan āpacihtāwin ohci Nēhiyawēwin pihcī Kihci-Wiyasowīkamikohk itasiwēwinohk ta-ispayik kaskihowin paminikēwin kinwēsis.
Māmawohkamākēwak nisitawinamwak ēkwanima, pihcī paminikēwin, ōma ta-kī nakinēw pimohtēstamakēw ēkwāna ta-pīkiskwēt Nēhiyawēwin mēkwāc Kēsiskaw Kakwēcihkēmowin, kakwēcihkēmowina mīna nisitohtamahowēwina, mīna kotaka ponihcikatēwahk itasiwēwinohk ohci Kihci-Wiyasowīkamikohk, nisitohcikātēwa kapê-ayi.
Nēhiyawēwin āpacihtāwin pihcī itasiwēwinohk: masinahikan pihcī ōma kihci-mâmiskôcikâtêwina ohci Kihci-Wiyasowīkamik
Māmawohkamākēwak kakēskimāwiw ēkwanima ōma masinahikatēwin masinahikan ohci Nēhiyawēwin pīkiskwēwin ta-pīkiskwacikatēk ita Kihci-Wiyasowīkamikohk ta-pohtastēk kotak kīsikaw, māka namwāc pāsci ōma pōni payiwin isi Okimāwinahk, nīswayak isi Ākayāsīmowin mīna Mistikōsīmowin kīsihcikatewin ohci Māmiskōcikātēwin (Kihci-mâmiskôcikâtêwina ) ohci Kihci-Wiyasowīkamikohk, ispīhci iyikohk pāh pēyakwan ayamiwin pihcī isi kihcinākwan nīkānīhtākwan pīkiskwēwin. Pimohtēstamakēwak ta-kī pakitinamwak, kīspin wiya pakitēyihtam ahpō kīspin natotamākawiw ohci Okimāwinahk Nōkohtāwin, ōma électronique tāpasinahikan wiya ohci ō-nisitohtamahowēwina ta-kīsihcikātēk ōma kikinikātēwin ohci masinahikēwin pihcī ōma Māmiskōcikātēwin (Kihci-mâmiskôcikâtêwina) ahpō māmawohkamākēwak Kēhcināhiwēwin, kīspin ēko electronic tāpasinahikan kī-kwayātastēw.
Maka, kīspin ōma pōnihcikatēwin ohci nākatēyihtamowin ohcipayin opaminikēw āyimihiwēwin mīna / ahpō osām otamēyohiwēwin pihcī ōma osihcikatēwin ohci kihci-mâmiskôcikâtêwina ohci Kihci-Wiyasowīkamikohk, Māmawohkamākēwak nakayāskam ōma Kihci-Wiyasowīkamikohk Opaminikēwin natonikēwin tanisi isi māwaci iyikohk ta-maskawēyihta āpacihtawin ōma kakēskwēwin mīna wīhtamākēwak kawī isi Māmawohkamākēwak kotak kīsikaw asici nahēyihtamowin asotamākēwin.
Nanātohk pīsiskēyihtamowina
Kāh-kīhtwam pīkiskwēwin: Ispīhk ka-patinikatēk pēskis itwēstamākēwin ohci pēyak pīkiskwēwin isi nīso ahpō ayiwak kotaka pīkiskwēwina, itwēstamākēwin sāpō kāh-kīhtwam pīkiskwēwin ta-kī ay-āskawi nitawēyihtākwan. Māmawohkamākēwak pēhtamwak ēkwanima ihkatēyihtakwan mīna wēhcasin āciwinikēwin pihcī ōma ayiwākan ohci itwēstamākēwin ispīhk āpacihtawin kāh-kīhtwam pīkiskwēwin. Maka, Māmawohkamākēwak nakayāskam ta-kakēskimāwit ēkwanima, ita ka-nitawēyihtākwahk, kāh-kīhtwam pīkiskwēwin ta-āpacihtāhkd ēkosi isi pōnihtāwak Nēhiyawēwin isi Ākayāsīmowin mīna Mistikōsīmowin pihcī pīkiskwēwina mīna wīhtamākēwina ka-pīkiskwacikatēk pihcī Kihci-Wiyasowīkamikohk.
Awasitē isi itwēstamākēwin : Pimohtēstamakēw ohci Otitwēstamākēwin Bureau wīhtamawēw Māmawohkamākēwak ēkwanima ōma itâpatisiwin ohci awasitē isi itwēstamākēwin ē-kī mīna kēyapic wāh-wāpahcikatēw. Mēkwāc, ōhi nīso āyimihiwēwina isi nākatohkātēwin pihcī ōma wiyasiwēwin ohci pamīstakēwin ēkwanihi pīkiskwēmohtāwin ayiwākan mīna bande passante, ēkwanihi ta-kī itōtamākan wanāhiwēwin pihcī ōma pīkiskwēmohtāwin kiki itwēstamākēwak mīna natotamâkêw pēyakwan.[111] Tāpiskōc, Māmawohkamākēwak namōya kakēskimāwiw ēkwanima awasitē isi itwēstamākēwin ta-atoskēmaka isko iyikohk ka-itēyihtakwahk ayisk Otitwēstamākēwin Bureau sōhkēyimow ēkwanima ōma itwēstamākēwin ta-kī wēhci pimohtatan. Māmawohkamākēwak, maka, sīhkihkēyihtam ohci yahkikiwin pihcī ācimostākēwin mīna āniskōmohcikan technologies, itikwē wīpat ta-nīkānīstam isi pītos nahēyihtamakewin ēkwanima nawac āstamēhk mēstinikēwin mīna āstamēhk wanāhiwēwin pihcī ōpimatisiwiniwaw ōki otitwēstamākēwak kotakak natotamākēw. Ēko ohci, Māmawohkamākēwak kakēskimāwiw ēkwanima Otitwēstamākēwin Bureau āhkamēyihtam asici ta-kakwē miskahk awasitē isi atoskēwēmakan itwēstamākēwin pamihcikēwin.
Kwayatastēwin mīna nakacihtāwin ohci otitwēstamākēwak: Mēkwāc ō-nākatohkātēwin, Māmawohkamākēwak pēhtamwak ēkwanima, pihcī wāpahtamowin isi pēskis itwēstamākēwak mīna otitwēstamākēw ka-atoskatahk Ākayāsīmowin mīna Mistikōsīmowin, nokwan astamehk atoskatamwak Nēhiyawēwin, eko ohci itocikemakan ayīwak atoskêmakan nayēhtāwipayin ohci kwayatastēwin. Tāpiskōc, Māmawohkamākēwak mīna pēhtamwak ēkwanima, kayahtē, ōma Otitwēstamākēwin Bureau kī mōsihtāwak āyimihiwēwin isi ta-miskahk itwēstamākēwak asici okimāwinahk nakacihtawin isi Nēhiyawēwin, ēkoni namwāc Ayaskīmow.[112] Mīna, mēkwāc namōya ihtāwak Nēhiyawēwin itwēstamākēwak nakacihtāw ohci du Canada Otitwēstamākēw, terminologues mīna itwēstamākēwak Okimâhkân .
Māmawohkamākēwak sōhkēyimow ēkwanima, kīspin Okimāwinahk pakitinamwak structurée, āhkamēyihtamowin natotamakēwin kiki Nēhiyaw itwēstamākēwak mīna otitwēstamākēw, ōma Otitwēstamākēwin Bureau ta-āhkamēyihtam kakāyawi ta-māmawohkamwak asici Nēhiyaw māmawāyāwinihk mīna māmawohkamātowin ta- yahkipitahk itwēstamākēwina mīna otitwēstamākēwin pīsākosiwin isi Nēhiyawēwin.
Physiques mīna techniques nakinkēwin: Māmawohkamākēwak kī wihtamīwāw ēkwanima otitwēstamākēwak mistikowas ta-kī kwayatastāw pihcī māmawohkamākēwak piskihcikamik mīna ēkwanima ōma oski osihtawin édifice de l’Ouest kī osihcikatēw asici nisto iyikohk otitwēstamākēwak mistikowas. Maka, ōma āyimihiwēwin kēyapic ohci ēkwanima physique isihtawin ohci tipiyaw Kihci-Wiyasowīkamikohk ayaw piko tawāwin kiki nīso otitwēstamākēwak mistikowas. Ēkwa mīna, Māmawohkamākēwak nisitohtam ēkwanima Kihci-Wiyasowīkamikohk Opaminikēwak piko ta-tēpakēyimow nahiyikohk nawasōnikēwin ta-pakitinahk kiki pēskis itwēstamākēwin ohci Nēhiyawēwin nīswayak isi Ākayāsīmowin mīna Mistikōsīmowin pihcī ōma mēkwāc Kihci-Wiyasowīkamikohk.
Pimohtēstamakēw Atoskēwēkamik Manācihcikēwin
Mēkwāc ispīhk ō-nokosiwin isi Māmawohkamākēwak, M. Saganash māmiskōtam ēkwanima ōhi mēstinikēwin ka-otinikatēk pahki ohci Pimohtēstamakēw Atoskēwēkamik Manācihcikēwin kiki itāpatisiwin ohci Nēhiyawēwin isi āpacihtāwin ahpo itikew namoya pakitinakatew sīpā ōma mekwac Pimohtēstamakēwak By-Law.[113] Māmawohkamākēwak ohci itēyihtamowin wah-wapahtam ēkwanima pimohtēstamakēwak ō-mestinikewin ohci Nēhiyawēwin āpacihtāwin ta-kī-miyotinikatēk, kipin ēkwanima pimohtatawak okimāwinahk otatoskēwin mīna nākatēyihtamowina.
Ēko ohci, Māmawohkamākēwak kakēskimāwiw
Ēkwanima ōma Bureau de régie interne wāh-wāpahtam mīna tēpakēyimow kēhcināhowiwin ēkwanima mestinikewin ohcipayin ohci pimohtēstamakēwak isi Nēhiyawēwin āpacihtāwin kiki ōma itāpatisiwin ta-pimohtatat wiya okimāwinahk otatoskēwin mīna nākatēyihtamowina ta-ki pakitinkatek sīpā ōma pimohtēstamakēwak Règlement administratif ohci.
Wīhtamākēwin
Ēkā kīkway pāh-pakwatēyihtamowin isi Māmawohkamākēwak ka-nitawāpahtahk ōma isi pamihtāwin kiki ka- nisitawinahkwaw Nēhiyawēwin āpacihtāwin pihcī Kihci-Wiyasowīkamikohk ahpō kwayaskascikēwin modifications ohci isi pamihtāwin, Māmawohkamākēwak ta-kī mācihtāt wīhtamākēwina ohci isi pamihtāwin ispīhk nīyanan askiy nakacihtawin ki been kāhcitinikatēw asici pimipayihtāwin.
[1] Māmiskōcikatēw isi “Nēhiyawēwin” āpacihcikātēw sāpo ciyēkwac “Iyiniw pīkiskwēwin.”
[2] Kisci-Ayāw Sīhkihkēmowin 30(5) mīna 31 pakitinikātēw isko 15 cipahikanis ita pimohtēstamakēwak , iskonēw ministres, ēkwaniki nisitawēyihtākosiwak ohci Onīkāni-Pīkiskwēw ta-kī pikiskwēwak pēyak cipahikanis isi piko kīkway pīkiskwēwin.
[3] Kānata Kihci-Wiyasowīkamikohk, Māmiskōcikātēwin, Opāskāwēhowi-Pīsim 8, 2017.
[4] Ibid.
[5] Ibid.
[6] Kānata Kihci-Wiyasowīkamikohk, Māmiskōcikātēwin, 20 Opāskāwēhowi-Pīsim 2017.
[7] Ibid.
[8] constitutionnelle Oyasiwēwin, 1867, s. 133.
[9] Kihci-Wiyasowīkamikohk, Kisci-Ayāw Māmawohkamākēw isi Pimipayihtāwin mīna Kihci-Wiyasowīkamikohk Nākatohkēwin Nokohtawin, 1st Māmiskōcikātēwin, 42nd Okimāwinahk, Māmawapiwin 93, Niski-Pīsim 20, 2018, 1105 (M. Charles Robert, Kihci-Wiyasowīkamikohk). Wāpahta mīna Jean Delisle, “50 Askiy ohci Okimāwinahk Itwēstamākēwin,” canadienne Okimāwinahk Wīhtamākēwin, Nīpin 2009, p. 27.
[10] Nīkānīhtākwan Pīkiskwēwin Oyasiwēwin, Pahki I.
[11] Ford c. Québec (Procureur général) [1988] 2 RCS 712.
[12] Kihci-Wiyasowīkamikohk, Kisci-Ayāw Māmawohkamākēw isi Pimipayihtāwin mīna Kihci-Wiyasowīkamikohk Nākatohkēwin, Nokohtawin, 1re Māmiskōcikātēwin, 42e Okimāwinahk, Māmawapiwin 95, Niski-Pīsim 27, 2018, 1115 (L’honorable Serge Joyal, Okimānak).
[13] Canadienne Nahēyihtowin ohci Miyikosiwin ēkwa mīna Tipēyimisowin, art. 22. Pahki I ohci constitutionnelle Oyasiwēwin, 1982, ēkwānima annexe B ohci Kānata Oyasiwēwin 1982 (R.-U.), 1982, c 11.
[14] Canadienne Nahēyihtowin ohci Miyikosiwin ēkwa mīna Tipēyimisowin, art. 25. Pahki I ohci constitutionnelle Oyasiwēwin, 1982, ēkwānima annexe B ohci Kānata Oyasiwēwin 1982 (R.-U.), 1982, c 11.
[15] Kihci-Wiyasowīkamikohk, Kisci-Ayāw Māmawohkamākēw isi Pimipayihtāwin mīna Kihci-Wiyasowīkamikohk Nākatohkēwin, Nokohtawin, 1re Māmiskōcikātēwin, 42e Okimāwinahk, Māmawapiwin 93, Niski-Pīsim 20, 2018, 1210 (M. Romeo Saganash, pimohtēstamakēw kiki Abitibi—Baie-James—Nunavik—Eeyou).
[16] Joyal, 1225.
[17] Joyal, 1115.
[18] Saganash, 1210.
[19] Nēhiyaw mīna Kīwētinohk Nākatohkēwin Kānata, Kānata Wīhtamākēwin isi Wīcihiwēwin ohci United Nations Wīhtamākēwin isi Nēhiyawak Ō-Miyikowisiniwaw, 12 Iyikopiwi-Pīsim 2010.
[20] Nēhiyaw mīna Kīwētinohk Nākatohkēwin Kānata, Kānata Mitoni Wīcihiwēw ohci United Nations Wīhtamākēwin isi Nēhiyawak Ō-Miyikowisiniwaw, 10 Opiniyāwēhowi-Pīsim 2016.
[21] Tāpwēmakan ēkwa mīna Nahēyihtowin Pimohtēstamakēwin ohci Kānata, Tāpwēmakan ēkwa mīna Nahēyihtowin Pimohtēstamakēwin ohci Kānata: Papāsi-Wāskāwēwin,2012.
[22] Wīhtamākēwin ohci Prime Minister ka-pakitinikatēk ohci Iskwēyānihk Wīhtamākēwin ohci Tāpwēmakan ēkwa mīna Nahēyihtowin Pimohtēstamakēwin, 15 Manitowi-Kīsikani-Pīsim 2015.
[23] Marc Bosc mīna Andrē Gagnon, éd., “Kiskinohtahiwēwin kiki Petitions,” chapitre 22 pihcī Kihci-Wiyasowīkamikohk Pimipayihtāwin mīna Paminikēwin, 3e éd., Kihci-Wiyasowīkamikohk, Ottawa, 2017.
[24] Marc Bosc mīna Andrē Gagnon, éd., “Isi Pīkiskwēwin,” chapitre 13 pihcī Kihci-Wiyasowīkamikohk Pimipayihtāwin mīna Paminikēwin.
[25] Kānata Kihci-Wiyasowīkamikohk , Māmiskōcikātēwina, 20 Opāskāwēhowi-Pīsim 2017.
[26] Kihci-Wiyasowīkamikohk, Māmiskōcikātēwina, 8 Manitowi-Kīsikani-Pīsim 1964.
[27] Kihci-Wiyasowīkamikohk , Māmiskōcikātēwina, 12 Opāskāwēhowi-Pīsim 1995.
[28] Kihci-Wiyasowīkamikohk , Māmiskōcikātēwina, 13 Opāskāwēhowi-Pīsim 1995.
[29] Ōma verbatim masinahikēwin ohci itasiwēwinohk pihcī Kihci-Wiyasowīkamik Chambre aya ōma Kihci-Wiyasowīkamikohk Māmiskōcikātēwina, mīna ōma masinahikēwin ohci itasiwēwinohk pihcī Kihci-Wiyasowīkamik māmawohkamākēwak aya ōma Nokohtawin.
[30] Okimānāhk ohci Kānata, Niyānanwaw Wīhtamākēw ohci Kisci-Ayāw Māmawohkamākēw isi Itasiwēwin, Pimipayihtāwina mīna Miyikosiwin isi Okimāwinahk, 2e Māmiskōcikātēwin, 39e Okimāwinahk, 9 Ayīki-Pīsim 2008.
[31] Ibid.
[32] Okimānāhk ohci Kānata, Okimānāhk Pimipayihtāwin pihcī Paminikēwin, Opāskāwēhowi-Pīsim 2015, p. 84.
[33] Okimānāhk ohci Kānata, Okimānāhk Pimipayihtāwin pihcī Paminikēwin, Opāskāwēhowi-Pīsim 2015, p. 84; Robert 1110.
[34] Nahiyikohk wīhtamākowin namōya kiskinohtacikatēw; itēyihtamowin ohci itwēwin “nahiyikohk ” aya ōma ta-pakitinikatēt isi kiki mēskotastāwin isi ta-miskikatēk kwayaci mīna nakacihtāw pēskis Itwēstamākēw.
[35] Kiki isi ta-kāhcitinikatēk pēskis itwēstamākēwin pihcī pīkiskwēwin C, pīkiskwēwin A itasinahikatēw isi pīkiskwēwin B mīna pīkiskwēwin B isi pīkiskwēwin C. Ōma kiskinowāpahtihiwēwin, itwēstamākēwin pīkiskwēwin aya pīkiskwēwin B.
[36] Kihci-Wiyasowīkamikohk, Kisci-Ayāw Māmawohkamākēw isi Pimipayihtāwin mīna Kihci-Wiyasowīkamikohk Nākatohkēwin, Nokohtawin, 1re Māmiskōcikātēwin, 42e Okimāwinahk, Māmawapiwin 95, Niski-Pīsim 27, 2018, 1210 (L’honorable Dennis Glen Patterson, Okimānak).
[37] Nīkānīhtākwan Pīkiskwēwin Oyasiwēwin, L.R.T.N.-O. 1988, ch. O-1.
[38] Steven Nitah, “Pēyak Askiy–Mihcēt Pīkiskwēwina,” canadienne Okimāwinahk Wīhtamākēwin, vol. 25, no 3, 2002.
[39] Kihci-Wiyasowīkamikohk, Kisci-Ayāw Māmawohkamākēw isi Pimipayihtāwin mīna Kihci-Wiyasowīkamikohk Nākatohkēwin, Nokohtawin, 1re Māmiskōcikātēwin, 42e Okimāwinahk, Māmawapiwin 95, Niski-Pīsim 27, 2018, 1235 (Mme Danielle Mager, Territoires du Nord-Ouest Okimānāhk Wiyasiwēwin).
[40] Mager, 1235; Territoires du Nord-Ouest Okimānāhk Wiyasiwēwin, 18th Okimānāhk Wiyasiwēwin ohci Northwest Territories - Pimohtēstamakēw Ō-Masinahikan.
[41] Codification ohci Nīkānīhtākwan Pīkiskwēwin Oyasiwēwin, S.Nu. 2008, ch. 10.
[42] Codification ohci Ayaskīmow Pīkiskwēwin Kanawēyihcikatēwin Oyasiwēwin, S.Nu. 2008, ch. 17.
[43] Kihci-Wiyasowīkamikohk, Kisci-Ayāw Māmawohkamākēw isi Pimipayihtāwin mīna Kihci-Wiyasowīkamikohk Nākatohkēwin, Nokohtawin, 1re Māmiskōcikātēwin, 42e Okimāwinahk, Māmawapiwin 96, Ayīki-Pīsim 17, 2018, 1115 (M. John Quirke, Nunavut Okimānāhk Wiyasiwēwin).
[44] Ācimostākēwin ka-pakitinikatēk sāpō masinahamātitōwin tastaw omasinahikēw mīna ōtatoskēwak ita Nunavut Okimānāhk Wiyasiwēwin.
[45] Ibid.
[46] Quirke, 1110 mīna 1115.
[47] Quirke, 1115.
[48] Ibid.
[49] Quirke, 1120.
[50] Pīkiskwēwins Oyasiwēwin , LRY 2002, ch. 133.
[51] Kihci-Wiyasowīkamikohk, Kisci-Ayāw Māmawohkamākēw isi Pimipayihtāwin mīna Kihci-Wiyasowīkamikohk Nākatohkēwin, Nokohtawin, 1re Māmiskōcikātēwin, 42e Okimāwinahk, Māmawapiwin 95, Niski-Pīsim 27, 2018, 1240 (M. Floyd McCormick, Yukon Okimānāhk Wiyasiwēwin).
[52] Écosse Okimāwinahk Itasiwēwin 7.1.1. Kihci-Wiyasowīkamikohk, Kisci-Ayāw Māmawohkamākēw isi Pimipayihtāwin mīna Kihci-Wiyasowīkamikohk Nākatohkēwin, Nokohtawin, 1re Māmiskōcikātēwin, 42e Okimāwinahk, Māmawapiwin 101, Opiniyāwēhowi-Pīsim 3, 2018, 1145 (Mme Bronwyn Brady, écossais Okimāwinahk).
[53] Gaelic Pīkiskwēwin (Scotland) Oyasiwēwin 2005, 200 asp 7.
[54] Écosse Okimāwinahk, Scottish Okimāwinahk Corporate Body Gaelic Pīkiskwēwin Itēyihtamowin 2018-23, p. 11; Kihci-Wiyasowīkamikohk, Kisci-Ayāw Māmawohkamākēw isi Pimipayihtāwin mīna Kihci-Wiyasowīkamikohk Nākatohkēwin, Nokohtawin, 1re Māmiskōcikātēwin, 42e Okimāwinahk, Māmawapiwin 101, Opiniyāwēhowi-Pīsim 3, 2018, 1130 (Mme Linda Orton, écossais Okimāwinahk).
[55] Orton, 1130.
[56] Écosse Okimāwinahk, Scottish Okimāwinahk Corporate Body Gaelic Pīkiskwēwin Itēyihtamowin 2018-23, p. 11.
[57] Gallois Pīkiskwēwin Oyasiwēwin 1993, c. 38; Gallois Pīkiskwēwin (Wales) Measure 2011, 2011 nawm 1.
[58] Erskine Opiniyawehowi-pisim: Okimāwinahk Paminikēwin 24e édition, LNUK, p. 429.
[59] Royaume-Uni Okimāwinahk, Nawasōnikēwin mīna Itasiwēwinohk: 1 Niski-Pīsim 2017, No. 117, p. 3.
[60] Ibid.
[61] Kihci-Wiyasowīkamikohk Kihci-mâmiskôcikâtêwina, Grand Comité gallois Māmawohkamākēw, Takwāki Manācihcikēwin ka-isi Ispīhtēyihtākwa ohci Wales (Kīkisēpāyāw Apiwin), 7 Mikisiwi-Pīsim 2018, col. 1; BBC News, Gallois ayamiwin mosci-pimāpotēw ita Gallois Grand Māmawohkamākēw, 7 Mikisiwi-Pīsim 2018.
[62] Kihci-Wiyasowīkamikohk, galloises Nākatohkēwin Māmawohkamākēw, Pīkiskwēwin Nokohtawin: Kipahotowikamik pimohtēstamakēwin pihcī Wales, HC 742, 27 Niski-Pīsim 2018.
[63] Kihci-Wiyasowīkamikohk, Kisci-Ayāw Māmawohkamākēw isi Pimipayihtāwin mīna Kihci-Wiyasowīkamikohk Nākatohkēwin, Nokohtawin, 1re Māmiskōcikātēwin, 42e Okimāwinahk, Māmawapiwin 104, Opiniyāwēhowi-Pīsim 23, 2018, 1925 (M. Michael Tatham, Okimānāhk Wiyasiwēwin ohci Kīwētinohk Askihk).
[64] Tatham, 1935.
[65] Okimānāhk Wiyasiwēwin ohci Kīwētinohk Askihk, Sīhkihkēmowin Nīpawīstam (Ka-mācihtāhk ispīhk 21 Ayīki-Pīsim 2016); Tatham, 1930.
[66] Tatham, 1930; Okimānāhk Wiyasiwēwin ohci Kīwētinohk Askihk, 13e Māmawapiwin Kisci-Ayāw Sīhkihkēmowin Māmawohkamākēw, Wīhtamākēwin ohci Iteyihtamowin ohci Mīnohtāwin isi Nīpawīstam Sīhkihkēmowin 23A (Pīkiskwēwin Ayamiwina pītosi namwāc Ākayāsīmowin mēkwāc itasiwēwinohk ohci Okimānāhk Wiyasiwēwin ohci Kīwētinohk Askihk).
[67] Tatham, 1940.
[68] Tatham, 1935.
[69] Tatham, 1915.
[70] Tatham, 1915.
[71] Kihci-Wiyasowīkamikohk, Kisci-Ayāw Māmawohkamākēw isi Pimipayihtāwin mīna Kihci-Wiyasowīkamikohk Nākatohkēwin, Nokohtawin, 1re Māmiskōcikātēwin, 42e Okimāwinahk, Māmawapiwin 97, Ayīki-Pīsim 19, 2018, 1100 (M. William Fizet, ministère ohci canadien Iyinihkēwin).
[72] Kihci-Wiyasowīkamikohk, Kisci-Ayāw Māmawohkamākēw isi Pimipayihtāwin mīna Kihci-Wiyasowīkamikohk Nākatohkēwin, Nokohtawin, 1re Māmiskōcikātēwin, 42e Okimāwinahk, Māmawapiwin 99, Ayīki-Pīsim 26, 2018, 1205 (M. Perry Bellegarde, Māmawapiwin ohci Nistam-Iyiniwak).
[73] Fizet, 1105.
[74] Bellegarde, 1205.
[75] Ibid.
[76] Fizet, 1105.
[77] Fizet, 1105.
[78] Ibid. Ōma Oxford Natonikēwin Encyclopedia ohci Linguistics masinaham nēwo kihci-kīkway ta-kīsēyihtahk mahti ka-āpacihtā ōhi pīkiskwēwina ta-kī iteyihtakwakihk menacée: 1 – Mitoni kēhcināhowin akihtāson ohci pīkiskwēwak; 2 - Nōhtēpayiwin ohci transmission entre les générations; 3 – Astamēhk pihcī akihtāsowin ohci pīkiskwēwak kayāhtē aspin; mīna 4 - Astamēhk pihcī domaines isi āpacihtāwin.
[79] Tāpikōc, Kihci-Wiyasowīkamikohk, Kisci-Ayāw Māmawohkamākēw isi Pimipayihtāwin mīna Kihci-Wiyasowīkamikohk Nākatohkēwin, Nokohtawin, 1re Māmiskōcikātēwin, 42e Okimāwinahk, Māmawapiwin 99, Ayīki-Pīsim 26, 2018, 1220 (Mme Ellen Gabriel).
[80] Ibid.
[81] Kihci-Wiyasowīkamikohk, Kisci-Ayāw Māmawohkamākēw isi Pimipayihtāwin mīna Kihci-Wiyasowīkamikohk Nākatohkēwin, Nokohtawin, 1re Māmiskōcikātēwin, 42e Okimāwinahk, Māmawapiwin 99, Ayīki-Pīsim 26, 2018, 1105 (M. Arok Wolvengrey, Nistam-Iyiniwak Kihci-Kiskinwahamātowikamik ohci Kānata).
[82] R. Saganash, 1210.
[83] Kihci-Wiyasowīkamikohk, Kisci-Ayāw Māmawohkamākēw isi Pimipayihtāwin mīna Kihci-Wiyasowīkamikohk Nākatohkēwin, Nokohtawin, 1re Māmiskōcikātēwin, 42e Okimāwinahk, Māmawapiwin 99, Niski-Pīsim 22, 2018, 1120 (Mme Georgina Jolibois, pimohtēstamakēw kiki Desnesthē – Missinippi – Churchill River).
[84] Bellegarde, 1215.
[85] Kihci-Wiyasowīkamikohk, Kisci-Ayāw Māmawohkamākēw isi Pimipayihtāwin mīna Kihci-Wiyasowīkamikohk Nākatohkēwin, Nokohtawin, 1re Māmiskōcikātēwin, 42e Okimāwinahk, Māmawapiwin 97, Ayīki-Pīsim 19, 2018, 1130 (M. Jean-Pierre Corbeil, Statistique Kānata).
[86] Gabriel, 1225.
[87] Jolibois, 1115.
[88] Kihci-Wiyasowīkamikohk, Kisci-Ayāw Māmawohkamākēw isi Pimipayihtāwin mīna Kihci-Wiyasowīkamikohk Nākatohkēwin, Nokohtawin, 1re Māmiskōcikātēwin, 42e Okimāwinahk, Māmawapiwin 100, Opiniyāwēhowi-Pīsim 1, 2018, 1210 (M. Jērēmie Sēror, Kihci-Kiskinwahamātowikamik ohci Ottawa).
[89] R. Saganash, 1225.
[90] R. Saganash, 1210.
[91] Kihci-Wiyasowīkamikohk, Kisci-Ayāw Māmawohkamākēw isi Pimipayihtāwin mīna Kihci-Wiyasowīkamikohk Nākatohkēwin, Nokohtawin, 1re Māmiskōcikātēwin, 42e Okimāwinahk, Māmawapiwin 94, Niski-Pīsim 22, 2018, 1210 (M. Robert-Falcon Ouellette, pimohtēstamakēw kiki Winnipeg-Centre).
[92] Kihci-Wiyasowīkamikohk, Kisci-Ayāw Māmawohkamākēw isi Pimipayihtāwin mīna Kihci-Wiyasowīkamikohk Nākatohkēwin, Nokohtawin, 1re Māmiskōcikātēwin, 42e Okimāwinahk, Māmawapiwin 100, Niski-Pīsim 22, 2018, 1225 (Mme Melissa Saganash, Gouvernement régional d’Eeyou Istchee Baie-James Kihci-okimānāhk).
[93] Kihci-Wiyasowīkamikohk, Kisci-Ayāw Māmawohkamākēw isi Pimipayihtāwin mīna Kihci-Wiyasowīkamikohk Nākatohkēwin, Nokohtawin, 1re Māmiskōcikātēwin, 42e Okimāwinahk, Māmawapiwin 100, Niski-Pīsim 22, 2018, 1255 (Mme Johanne Lacasse, Gouvernement régional d’Eeyou Istchee Baie-James Kihci-Okimānāhk).
[94] M. Saganash, 1255.
[95] Dēry, 1145.
[96] Dēry, 1145.
[97] Williams, 1110.
[98] Kihci-Wiyasowīkamikohk, Kisci-Ayāw Māmawohkamākēw isi Pimipayihtāwin mīna Kihci-Wiyasowīkamikohk Nākatohkēwin, Nokohtawin, 1re Māmiskōcikātēwin, 42e Okimāwinahk, Māmawapiwin 100, Opiniyāwēhowi-Pīsim 1, 2018, 1105 (M. Stēphan Dēry, ministère ohci Māmawāyāwinihk Atoskēwin mīna Kihci-Okimānāhk Pamīstakēwin).
[99] Ibid.
[100] Ibid.
[101] Dēry, 1110.
[102] Dēry, 1145.
[103] Kihci-Wiyasowīkamikohk, Kisci-Ayāw Māmawohkamākēw isi Pimipayihtāwin mīna Kihci-Wiyasowīkamikohk Nākatohkēwin, Nokohtawin, 1re Māmiskōcikātēwin, 42e Okimāwinahk, Māmawapiwin 101, Opiniyāwēhowi-Pīsim 1, 2018, 1105 mīna 1110 (M. Malcolm Williams, du Canada Otitwēstamākēw, terminologues mīna Itwēstamākēw Conseil).
[104] Williams, 1105.
[105] Williams, 1110.
[106] Williams, 1125.
[107] Dēry, 1115. Wāpahta kiskinowāpahtihiwēwin: Society ohci Otitwēstamākēw mīna Itwēstamākēw ohci British Columbia, “Code ohci Ethics.”
[108] Dēry, 1140.
[109] Jolibois, 1130; Ouellette, 1230; mīna Saganash, 1210 mīna 1230.
[110] Kihci-Wiyasowīkamikohk, Kisci-Ayāw Māmawohkamākēw isi Pimipayihtāwin mīna Kihci-Wiyasowīkamikohk Nākatohkēwin, Nokohtawin, 1re Māmiskōcikātēwin, 42e Okimāwinahk, Māmawapiwin 100, Opiniyāwēhowi-Pīsim 1, 2018, 1105 (M. Stēphan Dēry, ministère ohci Māmawāyāwinihk Atoskēwin mīna Kihci-Okimānāhk Pamīstakēwin).
[111] Dēry, 1110.
[112] Dēry, 1110.
[113] Saganash, 1245.
ASTASIKOWIN A: KISKINOHTAHIWĒWIN OHCI NĪPAWĪSTAMAKĒWAK
Māmawohkamātowin mīna Ayisiyinawak |
Kīsikāw |
Mamawapiwin |
Romeo Saganash, député, Abitibi—Baie-James—Nunavik—Eeyou |
2018/03/20 |
93 |
Kihci-Wiyasowīkamikohk André Gagnon, sous-greffier, Procédure Charles Robert, greffier de la Chambre des communes |
|
|
Georgina Jolibois, députée, Desnethé—Missinippi—Churchill River |
2018/03/22 |
94 |
Robert-Falcon Ouellette, député, Winnipeg-Centre |
|
|
L’hon. Serge Joyal, sénateur |
2018/03/27 |
95 |
L’hon. Dennis Glen Patterson, sénateur |
|
|
Kihci-Wiyasiwēwin Māmawapiwin ohci Territoires du Nord-Ouest Danielle Mager, gestionnaire, Relations publiques et des communications |
|
|
Yukon Kihci-Wiyasiwēwin Māmawapiwin Floyd McCormick, greffier de l’Assemblée législative |
|
|
Kihci-Wiyasiwēwin Māmawapiwin ohci Nunavut John Quirke, greffier de l’Assemblée législative |
2018/04/17 |
96 |
Ayisiniwin isi Cheryle Herman, accompagnatrice en revitalisation de la langue dénée |
2018/04/19 |
97 |
Ministère ohci canadien Iyinihkēwin William Fizet, directeur général, Participation des citoyens Hubert Lussier, sous-ministre adjoint, Citoyenneté, patrimoine et régions |
|
|
Statistique Kānata Pamela Best, directrice adjointe, Division de la statistique sociale et autochtone Jean-Pierre Corbeil, directeur adjoint, Division de la statistique sociale et autochtone Vivian O'Donnell, analyste, Division de la statistique sociale et autochtone |
|
|
Ayisiniwin isi Ellen Gabriel |
2018/04/26 |
99 |
Mamawapiwīn ohci Nistam-Iyiniwak Le chef national Perry Bellegarde Miranda Huron, directrice des langues Roger Jones, conseiller spécial du chef national |
|
|
Nistam-Iyiniwak Kihci-Kiskinwahamātowikamik ohci Kānata Arok Wolvengrey, professeur, Algonquian Languages and Linguistics, Department of Indigenous Languages, Arts and Cultures |
|
|
Ayisiniwin isi Jérémie Séror, directeur et doyen associé, Institut des langues officielles et du bilinguisme, Université d'Ottawa |
2018/05/01 |
100 |
Ministère ohci Māmawāyānihk Atoskēwin mīna Kihci-Okimānāhk Pamīstakēwin Matthew Ball, vice-président par intérim, Bureau de la traduction Stéphan Déry, président-directeur général, Bureau de la traduction |
|
|
Gouvernement régional d’Eeyou Istchee Baie-James Kihci-Okimānāhk Johanne Lacasse, directrice générale Melissa Saganash, directrice des relations Cri-Québec, Grand Conseil des Cris/Gouvernement de la Nation Crie |
|
|
Du Canada Otitwēstamākēw, terminologues mīna Itwēstamākēw Conseil Malcolm Williams, co-président de la commission d’agrément |
2018/05/03 |
101 |
Écossais Okimāwinahk Bronwyn Brady, sous-éditrice, compte rendu officiel Ruth Connelly, chef de la télédiffusion Linda Orton, chef de l'information publique et des ressources |
|
|
Kihci-Wiyasiwēwin Māmawapiwin ohci Kīwētinohk Askiy Michael Tatham, greffier de l'Assemblée législative |
2018/05/23 |
104 |
ASTACIKOWIN B: KISKINOHTAHIWĒWIN OHCI KAKĒSKIMOWIN
Māmawohkamatowin mīna ayisiyiniwak |
Nationale Māmawapiwin ohci Québec |
MASINAHIKĒWIN OHCI ITASIWĒWINA
Tāpasinahikan ohci kihcinākwan Masinahikēwin ohci itasiwēwina (Māmawapiwin Nos. 93, 94, 95, 96, 97, 99, 100, 101, 102, 104, 105, 108 and 116) asastēwa.
Ispihtēyihtākosiwi pakitēyihcikatēw,
L’hon. Larry Bagnell, C.P., député
Kihci-nīkānapīw